Atturības biedrības nams Ziemeļblāzma Mīlgrāvī. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Pilsētās arvien lielākā skaitā atgriežas bēgļi, bet daudzi vasaras nogalē dodas mežos — pēc sēnēm
Augusta vidū presē ļoti bieži lasāms par iedzīvotāju skaita pieaugumu dažādās pilsētās, norādot, ka bēgļi lielā skaitā turpina atgriezties Latvijā. Viena no šādām pilsētām ir Tukums, kur dzīve pamazām atgriezusies «savās normālajās sliedēs», kustība uz ielām kļuvusi arvien intensīvāka. Kara laikā bija sagrautas tikai dažas ēkas dzelzceļa stacijas tuvumā un pašā pilsētas centrā. Diemžēl lielākus postījumus pamestajām ēkām bija nodarījuši palikušie pilsētnieki, kuri meklējuši kokmateriālus. No dažām ēkām viņi atstājuši tikai četras ārsienas.
21. augustā darbu savās agrākajās telpās — ar kokrūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska atbalstu būvētajā ēkā Mīlgrāvī — atsāka atturībnieku biedrība Ziemeļblāzma. Dombrovskis bija arī viens no biedrības dibinātājiem 1904. gadā, viņa dzīves moto ir biedrības devīzes «Uz skaidru prātu — caur zināšanām, kultūru un veselīgu dzīvesveidu» pamatā. Atturībnieku biedrību Mīlgrāvī veidoja, lai apkārtnes iedzīvotājiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve. Tās paspārnē darbojās teātris, bibliotēka, lasītava. 1905. gada revolūcijas laikā biedrības pirmajā ēkā rīkoja mītiņus un sapulces, kurās vērsās pret cariskās Krievijas rusifikācijas politiku, aicinot mācīt latviešu valodu kā obligātu mācību priekšmetu visu līmeņu mācību iestādēs. Sākoties represijām, soda ekspedīcija biedrības ēku nodedzināja. 1913. gada 1. septembrī atklāja jaunuzbūvēto biedrības namu. Pirmā pasaules kara laikā biedrība savās telpās izmitināja latviešu strēlniekus, palīdzēja armijā iesaukto karavīru bērniem. Vācu karaspēkam ieņemot Rīgu, daļa biedrības vadības devās bēgļu gaitās, biedrība darbību uz laiku pārtrauca.
