Bijusī juriste un Norvēģijas tieslietu ministre Anne Holta savos detektīvromānos mākot parādīt, «cik tumša patiesībā ir Skandināvija».
Vasarā notikušais ekstrēmista slaktiņš Oslo un Ūteijas salā satricināja visu norvēģu sabiedrību. Kā tas bija iespējams? Atbildes meklē arī slaveni kriminālromānu autori un prāto, kā rakstīt turpmāk
Oslo nav pilsēta, kur ielās jūt sociālu spriedzi vai pagrimumu. Gluži pretēji. Iebraucējam no malas var šķist, ka Norvēģijas galvaspilsēta ir tīrības, kārtības, pilsoniskas domāšanas un turības iemiesojums. Tur ir vairāk Edvarda Munka gleznu nekā grafiti uz namu mūriem. Un tomēr šajās rāmajās ielās staigā neticami daudz visu veidu psihopātu, sērijveida slepkavu un deģenerātu. Nu, vismaz tādu iespaidu rada populāri norvēģu detektīvu rakstnieki Jū Nesbē, Anne Holta, Tomass Engers, Hjells Ūla Dāls, Gunnars Stolesens (viņa grāmatu varoņi dzīvo Bergenā) un Karina Fosuma. Līdzās vienam no pasaulē zemākajiem slepkavību līmeņiem Norvēģija ir viena no produktīvākajām izdomātu un grāmatās aprakstītu noziegumu kalvēm.
