Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
«Vai kāds jebkad mūžā man varēs iedot kukuli? Nē.» Aigars Štokenbergs apņēmies darīt visu, lai vilcieniem «beidzot būtu cienījams konkurss»
Atsaucoties uz pusdienu piedāvājumu, Aigars Štokenbergs ierosina tikties kafejnīcā Piķis un zēģele - mazā, askētiskā ēstuvē Āgenskalna līča krastā, kurā, kā izrādās, saimnieko viņš pats kopā ar biznesa partneri. Izrādot piestātni, Štokenbergs nevilcinās atgādināt, ka šo līča ūdeņu lētās nomas dēļ septembra sākumā bija iekļuvis De Facto sižetā. Ieturēt maltīti viņš stingri atsakās, jo ēdot tikai vakarā, un uz pamācošo repliku, ka tas nav veselīgi, uztaisa neticīgu grimasi un atbild: «Tikai nevajag. Es izskatos apmierinoši 49 gadu vecumam.» Tā es pasūtu frikadeļu zupu, bet Štokenbergs paliek gaidot vakariņas, kurām esot pagatavojis sēņu mērci un zivju zupu. Sarunas laikā viņš stiprinās ar kafiju.
