Kritiskais punkts, kad jāiet malā, ir tad, kad cilvēks jūtas slikti. Zūd orientācija. Ja sāk reibt vai sāpēt galva.
Skriet ir labi. Skriet ir veselīgi. Bet - kā apjaust, kad skriešanā sasniegts kritiskais punkts un laiks paiet malā? Pirms gada maratonā to nesaprata Nils Ušakovs un kāds zviedrs. Pirms diviem mēnešiem, skrienot gar jūru, nomira Lauris
Skriešana pašlaik ir akla modes lieta, tāpat kā māja un mašīna kredītu buma laikā, - vēstulē žurnāla Ir redakcijai par skriešanu un maratoniem raksta Edīte. Kāds viņas attāls paziņa nomiris skrienot. Pie jūras. Edīte par skriešanu ir nobažījusies, jo viņas vīrs gatavojas maratonam. «Gatavs dzert spēka dzērienus, lai tikai paveiktu garo skrējienu. Mani baida tas, ka daudzi neapzinās risku, ko var nodarīt veselībai. Tik ļoti gribētos, lai cilvēki apstājas.»
Attālais paziņa, kurš nomira skrienot, ir 28 gadus vecs vīrietis. Trešdien, 11.aprīlī, plkst.17.02 pēdējoreiz manīts Draugiem.lv. Pēc tam viņš devās skriet. Cik kilometrus - neviens nezina. Pirms skriešanas bija ienācis ciemos pie netālu dzīvojošā tēta. Viņam ir smagi par to runāt, un sarunai piekrīt ar noteikumu, ka tā būs anonīma. Tēvs - Egons, dēls - Lauris.
