Ināra Bula. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes jaunā vadītāja Ināra Bula sola, ka viņai būs mugurkauls vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, taču jābūt arī attīstībai
Ziemīgajā rītā Ināra Bula kafejnīcā ienāk strauji, viņas rokasspiediens ir stingrs. Bula ir jūrmalniece un par satikšanās vietu izraudzījusies populāro Majoru kafejnīcu De Gusto, taču tā izrādās slēgta. Par to viņa nav zinājusi, jo pēdējos divus gadus ik dienu mērojusi ceļu uz Cēsīm, kur vadīja Vēstures un mākslas muzeju. Pārceļamies uz Jomas ielā turpat pretī esošo Studio Carte d’Or.
Ināras tēvs ir restaurators Staņislavs Astičs, kas meitu ņēmis līdzi darbos. «Visu bērnību esmu pavadījusi, dzīvodamās pa muižām,» viņa saka. Tāpēc diezgan likumsakarīgas pēc ekonomikas izglītības iegūšanas ir studijas Mākslas akadēmijā. Taču par savu vietu viņa uzskata kultūras mantojuma pārvaldi, kurā divus gadus vadījusi Rīgas reģionālo nodaļu. Arī pieteikšanos uz vakanto vadītāja amatu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē viņa sauc par likumsakarīgu. «Jo esmu pastrādājusi visās trijās pusēs — gan politikas veidošanā, gan mantojuma pārvaldē, gan īpašnieku pusē. Tā ka man skatījums ir no trīs leņķiem.»
