«Nekas mani nav biedējis vairāk kā tumsā iegrimusī Rīga 90.gadu sākumā,» saka Džeimss Kenijs, kas diplomāta karjeru beidza 2009.gadā, dzīvo Bostonā kopā ar sievu, latvieti Renāti un trim bērniem.
Bijušais ASV diplomāts Džeimss Kenijs (66) 90.gadu sākumā bija Latvijas neatkarības atgūšanas liecinieks. Pašlaik, vērojot notikumus Ukrainā, viņš baidās, ka nāksies piedzīvot vēstures atkārtošanos
Pirms vairāk nekā 20 gadiem 1991.gada 13.janvārī nakti, kad PSRS Iekšlietu ministrijas specvienība OMON ieņēma Viļņas radio, televīzijas un telefonu centru, diplomāts Džeimss Kenijs (James Kenney) pavadīja Viļņas vecpilsētā netālu no Ģedimina laukuma. Viņš joprojām atceras biedējošo sajūtu, redzot tankus upes otrā pusē. Tolaik Kenijs bija ASV konsulāta darbinieks Ļeņingradā, kura pārziņā bija arī attiecības ar Baltijas republikām. Situācija bija saspīlēta, un kādam no konsulāta visu laiku bija jāatrodas Baltijā. 20.janvārī Džeimss ieradās Rīgā, lai nomainītu savu kolēģi. Viņi satikās viesnīcā Rīdzene iedzert kafiju. Pēkšņi nodzisa gaismas, sāka spingt lodes: «Mēs ieskrējām vestibilā, bet tur iedrāzās arī OMON karavīri un sāka šaut. Mēģinājām paslēpties. Es - ar stiklu norobežotā kāpņu telpas laukumā, kolēģis - aiz reģistrācijas galda vestibilā. Kad šāvējs kādā brīdī pagrieza muguru, bēgām uz restorāna virtuvi. Tā šķita visdrošākā vieta. Apšaudei beidzoties, devāmies meklēt amerikāņu universitātes basketbola komandu, kas arī bija apmetusies viesnīcā. Visi skrējām cauri parkam uz citu viesnīcu. Tur teica - jums nav rezervāciju, mēs uzstājām - vienalga, dodiet istabu!» atceras Džeimss.
