Zaļmaldināšana - būtiski jāuzlabo valsts mežu apsaimniekošanas plāns

  • Latvijas Ornitoloģijas biedrība
  • 17.05.2021.
Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepazinusies ar komentēšanai izsūtīto AS Latvijas valsts meži (LVM) Meža apsaimniekošanas plānu un secinājusi, ka šī plāna īstenošana apdraudēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu LVM apsaimniekotajos mežos.

“LVM izstrādātais meža apsaimniekošanas plāns ir tipisks zaļmaldināšanas piemērs. Aiz frāzēm par “ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu” un “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” slēpjas nevērība pret Latvijas mežu dabas vērtībām vai pat apzināta to iznīcināšana,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.

Plānā redzamā informācija un arī LVM sagatavotais Vides pārskats liecina, ka par lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu atradņu (izņemot medni un putnus, kas apdzīvo lielās ligzdas) tiek iegūta tikai gadījuma rakstura informācija.

Lai izvairītos no aizsargājamo putnu dzīvotņu izpostīšanas, būtu nepieciešama sistemātiska mežizstrādei paredzēto nogabalu pārbaude pirms darbu veikšanas.

Tāpat plānā netiek pilnvērtīgi ņemti vērā VARAM apstiprinātie sugu aizsardzības plāni, tā vietā atlasot tikai niecīgu daļu no plānos paredzētajiem pasākumiem. Piemēram, pūču sugu aizsardzības plāns paredz neveikt mežizstrādi pūču aizsardzībai prioritārajās teritorijās, taču LVM plāno informāciju par šīm teritorijām ņemt vērā, tikai “nosakot papildus terminētos aprobežojumus meža infrastruktūras būvniecības procesa ietvaros”.

LVM joprojām plāno veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā, lai gan putnu ligzdu postīšanu aizliedz likums un nepieciešamība noteikt mežizstrādes pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam paredzēta vairākos sugu aizsardzības plānos.

Zināms, ka ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos tiek izpostīts vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

LVM meža apsaimniekošanas plāns pieļauj ne tikai putnu dzīvotņu un ligzdu izpostīšanu, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu meža biotopu iznīcināšanu, daļu no tiem pieskaitot mežizstrādei paredzētajām audzēm. Pat dabas vērtību koncentrācijas teritorijās paredzētas kailcirtes un intensīva mežizstrāde, lai gan tiek apgalvots, ka LVM šīs teritorijas “apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību”.

“Lai LVM pārziņā esošie valsts meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi, arī saglabājot tajos dabas daudzveidību, LVM būtu savos plānos jāiekļauj gan sistemātisku aizsargājamo sugu atradņu apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu (t.sk., ievērojot sugu aizsardzības plānus), gan mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, gan arī godprātīgu un pilnvērtīgu starptautiskas nozīmes aizsargājamo meža biotopu saglabāšanu,” skaidro Viesturs Ķerus. “Pamatproblēma valsts mežu apsaimniekošanā ir tā, ka galvenā LVM snieguma mēraukla ir uzņēmuma peļņa, nevis atbildīga saimniekošana. Turklāt pašreizējie mežizstrādes apjomi ir pārāk lieli un nav savienojami ar dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā.”

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā