Zaļmaldināšana - būtiski jāuzlabo valsts mežu apsaimniekošanas plāns

  • Latvijas Ornitoloģijas biedrība
  • 17.05.2021.
Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepazinusies ar komentēšanai izsūtīto AS Latvijas valsts meži (LVM) Meža apsaimniekošanas plānu un secinājusi, ka šī plāna īstenošana apdraudēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu LVM apsaimniekotajos mežos.

“LVM izstrādātais meža apsaimniekošanas plāns ir tipisks zaļmaldināšanas piemērs. Aiz frāzēm par “ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu” un “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” slēpjas nevērība pret Latvijas mežu dabas vērtībām vai pat apzināta to iznīcināšana,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.

Plānā redzamā informācija un arī LVM sagatavotais Vides pārskats liecina, ka par lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu atradņu (izņemot medni un putnus, kas apdzīvo lielās ligzdas) tiek iegūta tikai gadījuma rakstura informācija.

Lai izvairītos no aizsargājamo putnu dzīvotņu izpostīšanas, būtu nepieciešama sistemātiska mežizstrādei paredzēto nogabalu pārbaude pirms darbu veikšanas.

Tāpat plānā netiek pilnvērtīgi ņemti vērā VARAM apstiprinātie sugu aizsardzības plāni, tā vietā atlasot tikai niecīgu daļu no plānos paredzētajiem pasākumiem. Piemēram, pūču sugu aizsardzības plāns paredz neveikt mežizstrādi pūču aizsardzībai prioritārajās teritorijās, taču LVM plāno informāciju par šīm teritorijām ņemt vērā, tikai “nosakot papildus terminētos aprobežojumus meža infrastruktūras būvniecības procesa ietvaros”.

LVM joprojām plāno veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā, lai gan putnu ligzdu postīšanu aizliedz likums un nepieciešamība noteikt mežizstrādes pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam paredzēta vairākos sugu aizsardzības plānos.

Zināms, ka ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos tiek izpostīts vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

LVM meža apsaimniekošanas plāns pieļauj ne tikai putnu dzīvotņu un ligzdu izpostīšanu, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu meža biotopu iznīcināšanu, daļu no tiem pieskaitot mežizstrādei paredzētajām audzēm. Pat dabas vērtību koncentrācijas teritorijās paredzētas kailcirtes un intensīva mežizstrāde, lai gan tiek apgalvots, ka LVM šīs teritorijas “apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību”.

“Lai LVM pārziņā esošie valsts meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi, arī saglabājot tajos dabas daudzveidību, LVM būtu savos plānos jāiekļauj gan sistemātisku aizsargājamo sugu atradņu apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu (t.sk., ievērojot sugu aizsardzības plānus), gan mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, gan arī godprātīgu un pilnvērtīgu starptautiskas nozīmes aizsargājamo meža biotopu saglabāšanu,” skaidro Viesturs Ķerus. “Pamatproblēma valsts mežu apsaimniekošanā ir tā, ka galvenā LVM snieguma mēraukla ir uzņēmuma peļņa, nevis atbildīga saimniekošana. Turklāt pašreizējie mežizstrādes apjomi ir pārāk lieli un nav savienojami ar dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā.”

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā