Zaļmaldināšana - būtiski jāuzlabo valsts mežu apsaimniekošanas plāns

  • Latvijas Ornitoloģijas biedrība
  • 17.05.2021.
Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepazinusies ar komentēšanai izsūtīto AS Latvijas valsts meži (LVM) Meža apsaimniekošanas plānu un secinājusi, ka šī plāna īstenošana apdraudēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu LVM apsaimniekotajos mežos.

“LVM izstrādātais meža apsaimniekošanas plāns ir tipisks zaļmaldināšanas piemērs. Aiz frāzēm par “ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu” un “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” slēpjas nevērība pret Latvijas mežu dabas vērtībām vai pat apzināta to iznīcināšana,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.

Plānā redzamā informācija un arī LVM sagatavotais Vides pārskats liecina, ka par lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu atradņu (izņemot medni un putnus, kas apdzīvo lielās ligzdas) tiek iegūta tikai gadījuma rakstura informācija.

Lai izvairītos no aizsargājamo putnu dzīvotņu izpostīšanas, būtu nepieciešama sistemātiska mežizstrādei paredzēto nogabalu pārbaude pirms darbu veikšanas.

Tāpat plānā netiek pilnvērtīgi ņemti vērā VARAM apstiprinātie sugu aizsardzības plāni, tā vietā atlasot tikai niecīgu daļu no plānos paredzētajiem pasākumiem. Piemēram, pūču sugu aizsardzības plāns paredz neveikt mežizstrādi pūču aizsardzībai prioritārajās teritorijās, taču LVM plāno informāciju par šīm teritorijām ņemt vērā, tikai “nosakot papildus terminētos aprobežojumus meža infrastruktūras būvniecības procesa ietvaros”.

LVM joprojām plāno veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā, lai gan putnu ligzdu postīšanu aizliedz likums un nepieciešamība noteikt mežizstrādes pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam paredzēta vairākos sugu aizsardzības plānos.

Zināms, ka ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos tiek izpostīts vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

LVM meža apsaimniekošanas plāns pieļauj ne tikai putnu dzīvotņu un ligzdu izpostīšanu, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu meža biotopu iznīcināšanu, daļu no tiem pieskaitot mežizstrādei paredzētajām audzēm. Pat dabas vērtību koncentrācijas teritorijās paredzētas kailcirtes un intensīva mežizstrāde, lai gan tiek apgalvots, ka LVM šīs teritorijas “apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību”.

“Lai LVM pārziņā esošie valsts meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi, arī saglabājot tajos dabas daudzveidību, LVM būtu savos plānos jāiekļauj gan sistemātisku aizsargājamo sugu atradņu apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu (t.sk., ievērojot sugu aizsardzības plānus), gan mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, gan arī godprātīgu un pilnvērtīgu starptautiskas nozīmes aizsargājamo meža biotopu saglabāšanu,” skaidro Viesturs Ķerus. “Pamatproblēma valsts mežu apsaimniekošanā ir tā, ka galvenā LVM snieguma mēraukla ir uzņēmuma peļņa, nevis atbildīga saimniekošana. Turklāt pašreizējie mežizstrādes apjomi ir pārāk lieli un nav savienojami ar dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā.”

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jaunākajā žurnālā