Edgars Jēkabsons. Publicitātes foto.
Dažiem jau atņem. Tulkošanas nozarē tas izskatās nenovēršami. Jau 2024. gada Lielbritānijas Autoru biedrības aptaujā trešdaļa tulkotāju norāda, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) dēļ ir zaudējuši darbu, 43% — ka ienākumi sarukuši [1]. Īru valodas tulkotājs, kas gadiem strādāja Eiropas Savienības iestādēm, stāsta par 70% ienākumu zaudējumu [2]. Tulkošana ir teju ideāli piemērota MI — milzīgi treniņdati, skaidri definēts rezultāts un iznākumā ļoti grūti atšķirt labu MI tulkojumu no cilvēka darba.
Līdzīgi notiek klientu apkalpošanā — zvanu centri ASV un citur strauji aizstāj operatorus ar MI čatbotiem un balss risinājumiem. Vienkārša satura rakstīšana zemākajā segmentā praktiski pazūd. Datu ievade, rutīnas analītika — tas viss automatizējas.
Darba zudums ir monētas viena puse. Otra — efektivizācija. Programmētāji ar MI palīdzību dienā izdara to, kam iepriekš vajadzēja nedēļu. Grāmatveži automatizē rutīnu, kas agrāk aizņēma stundas. Un pat tajā pašā tulkošanas nozarē — MI ļauj mazām valodām piekļūt saturam, ko iepriekš nebija ekonomiski izdevīgi tulkot. Latviski pieejama dokumentācija, programmatūra, saturs, kas agrāk palika tikai angliski. Tā nav tikai darba atņemšana — tā ir arī milzīga efektivizācija, un tieši šeit slēpjas lielākā iespēja.
IT nozares praksē nākotne jau ir šeit
Vēl 2023. gadā biju mērens skeptiķis MI slavas dziesmām. Tagad ir 2026. gada janvāris un pusotru gadu lietoju MI arvien vairāk un vairāk. Ikdienas programmēšanas darbs ir ievērojami pārvērties. Man ir neliels hobijprojekts — elektroniski parakstīto dokumentu apskatīšanas rīks tīmeklī edocviewer.app [3]. Pirms gada ar MI palīdzību divu nedēļu laikā uztaisīju lietojamu produktu, ko iepriekš vērtētu kā mēnesi vai divus — un bez MI nemaz neuzsāktu. Šīs Ziemassvētku brīvdienās izmēģināju jaunākās tehnoloģijas un redzēju lēcienu savām acīm — dienas laikā paralēli citām lietām uzlaboju funkcionalitāti, ko pirms gada būtu novērtējis ar nedēļas darbu. Sarežģītu problēmu, ko biju atlicis uz vēlāku, MI atrisināja 10 minūtēs.
Ko tas nozīmē?
Nē, programmētāji darbu nezaudēs. Vismaz tie, kuru darbs un vēlme neaprobežojas ar analītiķa sarakstītu darba uzdevumu pārlikšanu kodā, kāda bija labākā prakse divtūkstošo sākumā. Laba speciālista — tāda, kurš saprot sistēmas, arhitektūru, biznesa kontekstu un, iespējams, svarīgākais — vēlas un māk sarunāties ar lietotājiem, loma tikai pieaugs. Un spēsim izdarīt daudz vairāk.
Tas, kas šodien notiek IT nozarē, rīt notiks pārējās. Bet kā no atsevišķiem stāstiem nonākt pie sistēmiska efekta?
Ko darīt Latvijai
Mazām valstīm agrīna tehnoloģiju ieviešana ir izdzīvošanas stratēģija, ne luksuss. Hārvārdas pētījums parāda: valstu vēsturiskais tehnoloģiju ieviešanas ātrums tieši korelē ar pašreizējo IKP uz iedzīvotāju. Kavēšanās maksā paaudzēm [4].
Igaunija to saprata 90. gados. Ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un bez dabas resursiem viņi nolēma likt uz digitālo transformāciju. Tiger Leap, X-Road, e-ID — tas viss sākās, kad citas valstis vēl sprieda, vai internets ir nopietna lieta. Rezultāts? Igaunija ir #1 ES digitālo publisko pakalpojumu jomā. Skype, Bolt — visi ar igauņu saknēm [5].
Latvijai šodien ir līdzīga izvēle ar MI. Ne jautājums „vai?“ — bet „cik ātri?“ Un pagaidām — lēni. Valsts kontroles 2025. gada situācijas izpētes ziņojums konstatē to, ko daudzi jau zina no pieredzes: Latvijai nav vienotas MI stratēģijas, nav valsts datu stratēģijas, MI joma ir sadrumstalota starp nozarēm bez koordinācijas [6].
Valstij un sabiedrībai jārīkojas: no atvērtiem datiem uz atvērtām datu plūsmām
Daudz runāts par atvērtajiem datiem. Tas bija un ir svarīgi. Bet tagad jārunā par nākamo soli — atvērtām API (programmatūras saskarnēm) un datu plūsmām starp sistēmām.
Konkrēts piemērs. Ar MI palīdzību trīs stundās aizvietoju savu rutīnas darbu: bots e-pastā sameklē ienākušos apmaksātos rēķinus un ievada tos grāmatvedības programmā. Un divarpus stundas no tā bija, lai iemācītu botu „sarunāties“ ar grāmatvedības programmu — skatīt datus un pievienot tos.
Atslēga — grāmatvedības programmas izvēle ar API. Bez tā šis risinājums man nebūtu iespējams. Vienkāršs, dokumentēts API tiešā nozīmē atslēdz un iespējo IT sistēmu sadarbību ar automātiskiem datorizētiem rīkiem un MI.
Tagad iedomājieties šo valsts mērogā. Cik Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki katru dienu veic rutīnas darbu, kas būtu salīdzinoši viegli automatizējams? Cik stundas tiek zaudētas, jo sistēmas nerunā savā starpā? Ar MI šo savstarpējo sistēmu sarunāšanos var izveidot daudzkārt īsākā laikā nekā agrāk. Un tagad to varēs teju katrs.
Valstij ir iespēja un pienākums šeit rīkoties. Gan savās iestādēs — nodrošinot, ka valsts IT sistēmām ir atvērtas, dokumentētas API. Gan darbā ar uzņēmumiem — veicinot un prasot savietojamību. Gan attiecībās ar iedzīvotājiem — ļaujot cilvēkiem un viņu rīkiem efektīvi piekļūt saviem datiem.
Tas nav ērtības jautājums. Tas ir produktivitātes jautājums valsts mērogā.
Spējas un sapratne
Mums ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts nav maģija. Tas neatrisinās visas pasaules problēmas un ne jau specifiski Latvijas. Taču tā ir milzu iespēja produktivitātes lēcienam. Var salīdzināt ar industriālo revolūciju vai datoru un interneta plašu parādīšanos.
Valsts var palīdzēt ar būtiskākajiem priekšnosacījumiem — gan veidojot vidi ar atvērtām saskarnēm, gan ceļot cilvēku spējas un zināšanas. Vislielākais efekts būs tad, kad cilvēki paši sāks izmantot MI savā ikdienas darbā.
Un tāpēc mums jāmācās un praksē jāsaprot MI iespējas, to robežas, tāpat arī izmantošanas riskus. Nevis ar fanātiķu acīm vai aizspriedumiem, bet ar reālu pieredzi un uztveri. Katrs jauns instruments ir tik labs, cik labs ir tā lietotājs.
IT nozares pārmaiņu dinamiku redzu ikdienā. Pārējās sekos. Latvija var būt starp pirmajiem — visdrīzāk tad, ja pārmaiņas nāks no apakšas, no cilvēkiem, kas grib atvieglot savu rutīnu. Virspusējas runas pārmaiņas nerada. To dara cilvēki, kuriem ir atbilstoša vide, zināšanas un iespējas vienkāršot savu darbu un izdarīt vairāk. Nav jautājuma, vai mākslīgais intelekts mainīs tavu darbu — drīzāk, vai to mainīsi tu pats?
Autors ir IT risinājumu eksperts, ZenomyTech SIA.
Atsauces
[1] Society of Authors. „SoA survey reveals a third of translators and quarter of illustrators losing work to AI.” 2024. gada aprīlis. https://societyofauthors.org/2024/04/11/soa-survey-reveals-a-third-of-translators-and-quarter-of-illustrators-losing-work-to-ai/
[2] CNN. „Meet the translation professionals losing their jobs to AI.” 2026. gada janvāris. https://edition.cnn.com/2026/01/23/tech/translation-language-jobs-ai-automation-intl
[3] edocviewer.app — elektroniski parakstīto dokumentu apskatīšanas rīks tīmeklī.
[4] Comin, D., Easterly, W., & Gong, E. „Was the Wealth of Nations Determined in 1000 BC?” American Economic Journal: Macroeconomics, 2(3), 65-97. 2010.
[5] IMF Finance & Development. „Estonia’s Remarkable Digital Transformation.” Intervija ar Toomas Hendrik Ilves. 2018. gada marts. https://www.imf.org/en/Publications/fandd/issues/2018/03/trenches
[6] Valsts kontrole. „Mākslīgā intelekta ieviešana un izmantošana Latvijā.” Situācijas izpētes ziņojums Nr. 2.4.1-72/2024, publicēts 2025. gada 8. maijā. https://lrvk.gov.lv/lv/jaunumi/maksligais-intelekts-valsts-parvalde-jaattista-merktiecigak
