Arnolds Antanavičs. Publicitātes foto.
Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.
Sākotnēji priekšplānā izvirzījās Igaunija, bet pēc tam sekoja Lietuvas izrāviens. Tieši pēdējos gados Lietuva piedzīvoja visstraujāko ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī iedzīvotāju algu un nekustamo īpašumu cenu kāpumā.
Tomēr ekonomikas cikli nav mūžīgi. Vēl dažus gadus atpakaļ Latvija bija ļoti saspringtā situācijā un salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm tā ekonomiski atradās dziļā bedrē –iedzīvotājiem bija negatīvas nākotnes gaidas, valdīja liela piesardzība un pesimisms.
Šobrīd, manuprāt, tieši Latvijai ir lielākais izaugsmes potenciāls par ko liecina arī atsevišķi ekonomikas rādītāji un tendences nekustamo īpašumu segmentā.
Kāpēc Latvija atpalika?
Viens no iemesliem, manuprāt, ir naudas apjoms ekonomikā. Ekonomisti izmanto rādītāju M1, ko vienkāršoti varam raksturot kā naudas apjomu, kas ikdienā cirkulē ekonomikā – nauda, kas tiek tērēta, investēta un rada jaunu ekonomisko aktivitāti. Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 45 miljardus eiro, kamēr Latvijā tas ir tikai nedaudz vairāk nekā 20 miljardi eiro.
Latvija atpalika, jo ekonomikā nebija naudas – precīzāk tās bija salīdzinoši mazāk nekā kaimiņvalstīs. Ja pirms Covid pandēmijas Latvija un Lietuva atradās salīdzinoši līdzīgās pozīcijās, tad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, naudas plūsmas abu valstu ekonomikās virzījās atšķirīgās trajektorijās.
Latvijas ekonomika daudz lielākā mērā bija saistīta ar Krieviju un atkarīga no Krievijas kapitāla. Stājoties spēkā sankcijām, arī Latvija straujā tempā sarāva savas ekonomiskās saites ar Krieviju un krievu kapitāls pameta Latviju. Daļa kapitāla aizplūda, ekonomiskās saites izjuka, un Latvijas ekonomika vairākus gadus faktiski attīstījās daudz lēnāk nekā Lietuva.
Eiropas finansējums un ārvalstu investīcijas tikai daļēja spēja kompensēt šo vērienīgo kapitāla aizplūšanu. Līdz ar to ekonomika kopumā un tostarp arī nekustamo īpašumu sektors piedzīvoja stagnāciju.
Lietuva piesaista baltkrievus un ukraiņus
Lietuvas atkarība no Krievijas kapitāla bija salīdzinoši mazāka. Pie tam pēc Baltkrievijas politiskās krīzes un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, uz Lietuvu pārcēlās virkne Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu. Pārcēlās uzņēmumi un pārcēlās darbinieki ar visām ģimenēm.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir pasaulē pazīstamais videospēļu izstrādātājs Wargaming, kas pilnībā slēdza savu vēsturisko biroju Minskā un strauji paplašināja darbību Viļņā. Līdz ar uzņēmumu uz Lietuvu pārcēlās simtiem augsti kvalificētu speciālistu un viņu ģimenes. Viņiem bija nepieciešami biroji, mājokļi, skolas un pakalpojumi. Wargaming nebija vienīgais piemērs – līdzīgu ceļu izvēlējās arī citi Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumi. Lietuva ieguva jaunu kapitālu, augsti atalgotus speciālistus un būtisku papildu pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū.
Taču ekonomikas cikli mainās
Šodien Viļņa ir kļuvusi par vienu no dārgākajām pilsētām Baltijā. Daudzos jauno projektu segmentos mājokļu cenas ir gandrīz divreiz augstākas nekā Rīgā. Pieaugušas arī darba samaksas un uzņēmumu izmaksas.
Salīdzinot nekustamo īpašumu cenas Viļņā un Rīgā, atšķirības šobrīd ir ievērojamas. Vidējās kvadrātmetra cenas Viļņā ir ievērojami augstākas, dažreiz tās ir pat divreiz augstākas. Top īpašumos viena kvadrātmetra cena ir pat 12-13 tūkstoši eiro, lielāki dzīvokļi maksā līdz pat 3-4 miljoniem eiro. Pārstāvjiem no Latvijas tas izklausās neticami dārgi. Pērn Rīgā lielākais dzīvokļa darījums sasniedza 1,6 miljonus eiro. Savukārt Viļņā Top10 zemāko darījumu cena pārsniedza 2 miljonus eiro. Tā ir liela atšķirība.
Lietuvas dārdzība sāk ietekmēt arī investoru lēmumus. Piemēram, starptautiskais autonozares uzņēmums Continental ir paziņojis par ražotnes slēgšanu Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā. Viens no galvenajiem iemesliem ir dzīves dārdzība Lietuvā. Strauji augušas algas, mājokļu cenas un dzīves dārdzība, kas pakāpeniski mazina valsts konkurētspēju. Tieši tādēļ arvien vairāk investoru sāk meklēt alternatīvas, un šajā ziņā Latvija šobrīd izskatās ievērojami pievilcīgāka nekā pirms dažiem gadiem.
Latvijas iespēja
Ja Lietuvai ir kļuvis grūtāk piesaistīt investorus, tad Latvija pērn pirmo reizi valsts vēsturē spēja piesaistīt vairāk nekā 1 miljardu ārvalstu investīciju. Ja Lietuva ir attīstības cikla augšgalā, Latvija atrodas pašā izaugsmes cikla sākumposmā ar salīdzinoši lielākām izaugsmes perspektīvām.
Līdz ar to prognozēju, ka Latvija tuvākajos gados varētu piedzīvot jaunus rekordus gan ārvalstu investīciju piesaistē, gan arī nekustamā īpašuma segmenta attīstībā.
Rīgā mājokļi joprojām ir ievērojami pieejamāki nekā Viļņā. Uzņēmumiem biroju un industriālo telpu izmaksas ir zemākas, bet darbiniekiem ir vieglāk iegādāties vai īrēt mājokli. Tie ir būtiski argumenti, pieņemot lēmumu par investīcijām.
To redzam arī praksē. "Profitus" platformā lielākā daļa investoru, kas finansē projektus Latvijā, ir no Lietuvas. Faktiski var teikt, ka Lietuvas kapitāls jau šodien palīdz finansēt Latvijas nekustamā īpašuma attīstību.
Vienlaikus uzlabojas arī vietējie ekonomikas rādītāji. Neskatoties uz slikto demogrāfiju nodarbinātības rādītāji nesamazinās, turpina augt darba samaksa un cilvēki kļūst pārliecinātāki par nākotni. To apliecina arī kreditēšanas dati – šā gada pirmajos piecos mēnešos no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 14,3 %, savukārt 2025. gadā jauno mājokļu kredītu apjoms palielinājās gandrīz par 40 %.
Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi pieņemt ilgtermiņa lēmumus, iegādāties mājokļus un investēt. Attīstītāji atkal uzsāk jaunus projektus, un tirgū atgriežas optimisms.
Manuprāt, Latvija šobrīd atrodas izaugsmes cikla sākumā, kamēr Lietuva daudzās jomās jau sasniegusi nobriedušāku attīstības posmu. Tas nenozīmē, ka Lietuvas izaugsme apstāsies, taču Latvijai šobrīd ir lielākas iespējas augt straujāk.
Ja ārvalstu investīciju piesaistes jomā Latvijā turpināsim novērot pozitīvas pieauguma tendences, samazināsies aizņemšanās izmaksas un saglabāsies algu kāpums, nekustamā īpašuma nozare var kļūt par vienu no galvenajiem ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem.
Latvija ilgu laiku atradās Baltijas ekonomikas ēnā. Taču ekonomikas vēsturē bieži vien tieši valstis, kas ilgstoši atpalikušas, piedzīvo straujāko nākamo izaugsmes vilni. Manuprāt, Latvijai šobrīd ir visas iespējas pārņemt straujākās izaugsmes stafeti.
Autors ir Profitus biznesa attīstības vadītājs Latvijā.
