Darja Voitjuka. Publicitātes foto
Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo īpaši pamatskolas posmā, kur skolēnu skaits atsevišķās klasēs var būt ļoti neliels.
Mūsu pieredze liecina, ka, piemēram, 7. klasē katru gadu ne vienmēr izdodas sasniegt 15 skolēnu skaitu. Līdzīga situācija ir arī citās skolās, īpaši 1. - 6. klašu posmā, kur atsevišķā klasē var būt tikai daži tālmācības skolēni. Tas ir būtiski, jo skolēnu skaits tiešā veidā ietekmē skolai pieejamo finansējumu, bet pedagoga darbs ir jāapmaksā neatkarīgi no tā, vai klasē mācās pieci, 15 vai 30 skolēni. Skolai jebkurā gadījumā jānodrošina mācību process, konsultācijas un nepieciešamais atbalsts, tāpēc pārāk augsts minimālais skolēnu skaits var radīt situāciju, kurā skola izglītību nodrošina, bet tai nav pietiekama valsts finansējuma pedagogu darba apmaksai. Vienlaikus skolēnu skaits pats par sevi nav izglītības kvalitātes rādītājs - arī lielā tālmācības klasē iespējams nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, ja skola ir izveidojusi tam atbilstošu sistēmu, tāpēc diskusijā par finansējumu mums nevajadzētu nonākt pie secinājuma, ka noteikts bērnu skaits automātiski nozīmē noteiktu izglītības kvalitāti.
Tālmācība nenozīmē mazāk pedagoga darba
Sabiedrībā joprojām pastāv priekšstats, ka tālmācība ir vienkāršāka un lētāka izglītības forma – daudzi maldīgi uzskata, ka skolēns saņem materiālus, patstāvīgi tos apgūst un iesniedz paveikto, savukārt pedagoga iesaiste ir salīdzinoši neliela, taču praksē kvalitatīva tālmācība nozīmē ļoti lielu pedagogu darbu. Skolotājiem jāizstrādā un regulāri jāatjauno mācību materiāli, jāgatavo skolēni pārbaudes darbiem un eksāmeniem, jāpārbauda iesniegtie darbi un jāsniedz detalizēta atgriezeniskā saite. Klātienē skolotājs kļūdu var izskaidrot sarunā, bet tālmācībā nereti viss ir jāapraksta rakstiski tā, lai skolēns saprastu ne tikai to, ka atbilde ir nepareiza, bet arī, kāpēc tā ir nepareiza un kas viņam jādara citādi. Nereti skolotāji izmanto arī video formātu, piemēram, ieraksta īsu skaidrojumu, soli pa solim parādot, kā risināt konkrēto uzdevumu, veikt aprēķinu vai nonākt līdz pareizajai atbildei. Tas prasa vairāk laika, taču vienlaikus ļauj skolēnam pie skaidrojuma atgriezties tik reižu, cik nepieciešams. Turklāt pedagogam jāspēj skolēnu motivēt un palīdzēt viņam saprast sarežģīto, ikdienā neatrodoties vienā telpā, tāpēc kvalitatīvu tālmācību nevar uztvert kā klātienes izglītības lētāku versiju.
Vispirms jāvienojas, ko nozīmē kvalitatīva tālmācība
Diskusijā par tālmācības finansējumu esam sākuši no nepareizā gala - pirms lemjam, cik daudz valsts par tālmācību maksās, būtu skaidri jāvienojas, kādu kvalitāti valsts no tālmācības skolām sagaida. Pašreizējais regulējums par tālmācības procesa organizēšanu nav ticis līdzi pārmaiņām izglītībā. Šajā laikā mainījies mācību saturs, vērtēšanas sistēma, eksāmeni, tehnoloģijas un pats veids, kā iespējams organizēt mācību procesu, taču prasības tālmācības organizēšanai daudzviet joprojām ir vispārīgas un pieļauj atšķirīgu interpretāciju. Rezultātā skolas ar vienu un to pašu nosaukumu “tālmācība” var īstenot ļoti atšķirīgus mācību procesus - viena skola var ieguldīt ievērojamus resursus kvalitatīvos materiālos, regulārās konsultācijās, pedagogu atgriezeniskajā saitē un skolēnu sasniegumu uzraudzībā, kamēr citā pieeja var būt ievērojami vienkāršāka Tāpēc nepieciešami vienoti un mūsdienīgi kvalitātes kritēriji, kas skaidri pasaka, kas skolai jānodrošina. Tikai pēc tam finansējumu iespējams jēgpilni sasaistīt ar prasībām, kuras valstij ir pret tālmācības īstenotājiem, pretējā gadījumā vispirms samazinām finansējumu un pēc tam prasām skolām nodrošināt arvien vairāk.
Tālmācība kā diasporas saikne ar Latviju
Runājot par finansējumu, nedrīkst aizmirst arī to, kāpēc ģimenes izvēlas tālmācību. Tā nav tikai alternatīva bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar apmeklēt klātienes skolu Latvijā, tā ir ļoti nozīmīga izglītības forma Latvijas diasporas bērniem. Mūsu pieredzē ir ģimenes, kuru bērni dzīvo un klātienē mācās ārvalstīs, bet paralēli apgūst arī Latvijas izglītības programmu. Daļai ģimeņu tas ir sava veida drošības spilvens, jo viņi pieļauj iespēju nākotnē atgriezties Latvijā, citiem būtiski ir saglabāt bērna saikni ar latviešu valodu, kultūru un Latvijas izglītības sistēmu. Ja bērns pēc vairākiem gadiem ārvalstīs atgriežas Latvijā, paralēli apgūta Latvijas programma var būtiski atvieglot iekļaušanos skolā. Dažādu valstu izglītības programmas un apgūstamo tēmu secība var būtiski atšķirties, tāpēc bērnam, kurš ilgstoši bijis ārpus Latvijas izglītības sistēmas, atgriešanās var būt sarežģīta, taču tālmācība palīdz šo plaisu mazināt.
Finansējumam jāseko kvalitātei
Tālmācības finansēšanas modeļa pilnveidošana ir nepieciešama, un 15 skolēnu slieksnis var palīdzēt vairākām skolām nodrošināt stabilāku finansējumu, tomēr ilgtermiņā ar skolēnu skaita pārrēķināšanu vien nepietiks. Mums vispirms nepieciešams skaidrs valsts redzējums par to, kādai jābūt kvalitatīvai tālmācībai: cik lielai jābūt pedagoga iesaistei, kā jānodrošina konsultācijas un atgriezeniskā saite, kā jāvērtē skolēna patstāvīgais darbs un kā pārliecināties, ka sasniegtais rezultāts patiešām atspoguļo paša skolēna zināšanas. Tas kļūst vēl svarīgāk laikā, kad mākslīgais intelekts skolēnam dažu sekunžu laikā var sagatavot atbildi vai izpildīt uzdevumu. Ja vēlamies kliedēt priekšstatu, ka tālmācība ir vienkāršākais ceļš līdz atestātam, nepieciešamas vienādas un skaidras kvalitātes prasības visām skolām. Vispirms jāvienojas par kvalitāti, ko valsts sagaida, un tikai tad iespējams objektīvi aprēķināt, cik šādas kvalitātes nodrošināšana maksā.
Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore.
