Sports un vara

  • Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ palīgredaktors
  • 03.08.2021.
Foto: Zane Bitere, LETA

Foto: Zane Bitere, LETA

Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olimpiskajās spēlēs zem dažādiem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželosā līdz jaunākajai – zelta medaļai – 3x3 basketbola komandai šogad Tokijā.

Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandželosā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks un karognesējs atklāšanas ceremonijā Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmitiem cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vietā, bet nelaimīgi tika pie ievainojumu kārtslēkšanā un bija spiests izstāties.

Kad 1940. gada jūnijā notika Latvijas okupācija, Dimza bija Rīgas dzelzceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījies strādnieku demonstrācijas dalībnieku apšaušanā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā.

Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā, viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dimzam piesprieda "augstāko soda mēru", tas ir, nošaušanu un mantas konfiskāciju par Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta 13. punkta pārkāpšanu – "Par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību".

Olimpiskās spēles Tokijā notiek pandēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem sportistiem nav nekas jauns. Latvijas vesera metēja Laura Igaune filozofēja: "Tribīnes bija tukšas, bet mums vesera metējiem tas nav pārsteigums. ASV nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. Zinu, ka nākamgad pasaules čempionātā Oregonā vesera mešanas sektors būs blakus stadionam, nevis iekšā."

Vēl arvien ir domstarpības un sūdzības par "Krievijas/Nekrievijas" komandas līdzdalību zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Zelta medaļu skaitā komanda ar oficiālo nosaukum ROC (saīsinājums no Russian Olympic Committee) patlaban ierindojas piektajā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas. Uzvaras reizēs neatskaņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu.

Tātad sankcijas par valsts organizēto dopingu īstenojas tikai kā nosaukuma, karoga un himnas aizliegums. Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, ka Krievijai ir vara.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Jaunākajā žurnālā