Sports un vara

  • Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ palīgredaktors
  • 03.08.2021.
Foto: Zane Bitere, LETA

Foto: Zane Bitere, LETA

Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olimpiskajās spēlēs zem dažādiem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželosā līdz jaunākajai – zelta medaļai – 3x3 basketbola komandai šogad Tokijā.

Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandželosā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks un karognesējs atklāšanas ceremonijā Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmitiem cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vietā, bet nelaimīgi tika pie ievainojumu kārtslēkšanā un bija spiests izstāties.

Kad 1940. gada jūnijā notika Latvijas okupācija, Dimza bija Rīgas dzelzceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījies strādnieku demonstrācijas dalībnieku apšaušanā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā.

Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā, viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dimzam piesprieda "augstāko soda mēru", tas ir, nošaušanu un mantas konfiskāciju par Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta 13. punkta pārkāpšanu – "Par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību".

Olimpiskās spēles Tokijā notiek pandēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem sportistiem nav nekas jauns. Latvijas vesera metēja Laura Igaune filozofēja: "Tribīnes bija tukšas, bet mums vesera metējiem tas nav pārsteigums. ASV nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. Zinu, ka nākamgad pasaules čempionātā Oregonā vesera mešanas sektors būs blakus stadionam, nevis iekšā."

Vēl arvien ir domstarpības un sūdzības par "Krievijas/Nekrievijas" komandas līdzdalību zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Zelta medaļu skaitā komanda ar oficiālo nosaukum ROC (saīsinājums no Russian Olympic Committee) patlaban ierindojas piektajā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas. Uzvaras reizēs neatskaņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu.

Tātad sankcijas par valsts organizēto dopingu īstenojas tikai kā nosaukuma, karoga un himnas aizliegums. Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, ka Krievijai ir vara.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā