Anete Rulle. Publicitātes foto.
Pēdējos gados arvien biežāk dzirdu stāstus par to, cik sarežģīti ir būt lauksaimniekam vai vietējam ražotājam. Kādam šķiet, ka valsts tikai uzliek jaunus pienākumus. Citam, savukārt, ir sajūta, ka institūcijas nāk sodīt, nevis palīdzēt. Taču es uz šo situāciju skatos citādi. Šī nav cīņa, kurā kādam ir jāuzvar. Mēs visi esam vienā pusē.
Gan lauksaimnieki, gan vietējie ražotāji, gan Pārtikas un veterinārais dienests, Lauku atbalsta dienests, pašvaldības un citas institūcijas strādā viena kopīga mērķa labad – lai Latvijā būtu droša pārtika, sakārtota vide, godīga uzņēmējdarbība un dzīvi lauki. Problēma bieži vien nav prasības. Problēma ir informācijas trūkums, bailes kļūdīties un sajūta, ka katram savas grūtības jārisina vienam pašam.
Ikdienā strādājot ar lauksaimniekiem un mājražotājiem, es redzu, ka attīstības pamatā nav tikai finansējums vai tehnoloģijas. Attīstības pamatā ir cilvēki, kuri sadarbojas, dalās pieredzē un viens otru atbalsta. Esmu palīdzējusi rakstīt projektus, konsultējusi uzņēmējus un redzējusi, cik daudz enerģijas prasa ne tikai saražot kvalitatīvu produktu, bet arī orientēties normatīvajos aktos un prasībās. Visbiežāk cilvēki nevēlas pārkāpt noteikumus – viņi vienkārši vēlas tos saprast. Tāpēc īpaši novērtēju situācijas, kad valsts iestādes izvēlas skaidrot, konsultēt un palīdzēt atrast risinājumus. Uzticēšanās vienmēr dod labākus rezultātus nekā bailes.
Protams, arī uzņēmējiem ir sava atbildība. Ja vēlamies, lai Latvijas pārtikai uzticas gan mūsu pašu cilvēki, gan ārvalstu pircēji, kvalitātes prasības ir jāievēro. Tās nav radītas, lai sarežģītu dzīvi, bet lai pasargātu gan patērētāju, gan pašu ražotāju.
Tieši tādu lomu redzu arī kooperatīviem. Tie nav tikai organizācijas, kas apvieno biedrus. Tie ir vieta, kur cilvēki mācās, dalās pieredzē, iegūst drosmi uzdot jautājumus un kopīgi meklē risinājumus. LPKS “Provinces Produkti” organizē seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus, ekskursijas un tikšanās vietējiem ražotājiem, lai palīdzētu izprast prasības, attīstīt uzņēmējdarbību un veidot savstarpēju sadarbību. Esam devušies arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, lai mācītos no citu valstu pieredzes un atvestu uz Latviju idejas, kas palīdz augt mūsu uzņēmējiem. Katru reizi pārliecinos, ka visvērtīgākās nav tikai iegūtās zināšanas, bet arī kontakti, uzticēšanās un sadarbība, kas rodas starp cilvēkiem.
Arī personīgi man ir svarīgi radīt vidi, kur cilvēki satiekas un iedvesmo viens otru. Tāpēc organizēju pasākumus, kuru centrā ir sadarbības spēks. Nesen aizvadītais Kurzemes mājražotāju forums spilgti apliecināja, cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešams satikties, dalīties pieredzē un saprast, ka viņi savos izaicinājumos nav vieni. Tieši šādās tikšanās reizēs dzimst jaunas idejas, partnerības un drosme attīstīties tālāk.
Šobrīd izaicinājumu netrūkst – klimata pārmaiņas, dzīvnieku slimības, pieaugošās izmaksas, birokrātija un konkurence ar importēto produkciju. Tieši tāpēc mums nav vajadzīga savstarpēja neuzticēšanās. Mums ir vajadzīga sadarbība.
Galu galā aiz katra vietējā siera, maizes klaipa, medus burciņas vai gaļas produkta stāv ģimene. Cilvēki, kuri dzīvo laukos, maksā nodokļus, audzina bērnus un uztur dzīvus Latvijas reģionus.
Es ticu Latvijai, kur cilvēki nebaidās viens otram jautāt padomu, dalīties pieredzē un kopīgi meklēt risinājumus. Es ticu Latvijai, kur valsts iestādes, uzņēmēji un lauksaimnieki viens otru uztver kā partnerus, nevis pretiniekus. Ja vēlamies stiprus Latvijas laukus, konkurētspējīgus vietējos ražotājus un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, mums jāturpina satikties, runāties un mācīties vienam no otra. To mēs turpināsim darīt arī LPKS “Provinces Produkti”, jo es patiesi ticu, ka lielākie panākumi sākas brīdī, kad cilvēki pārstāj domāt tikai par sevi un sāk domāt par kopējo.
Autore ir LPKS Provinces produkti valdes locekle.
