Ģirts Rudzītis. Publicitātes foto.
Būt vientuļam mazam spēlētājam globālās konkurences apstākļos nav sevišķi racionāli. Ne velti ārvalstu investori un uzņēmumi redz Baltiju drīzāk kā vienotu tirgu, kamēr mēs paši joprojām kautrīgi domājam: te – mēs, tur – lietuvieši un igauņi. Latvijas uzņēmējiem – gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajam sektoram – vajadzētu audzēt ambīcijas un par savu darbību domāt plašāk – vismaz Baltijas mērogā.
Jādomā citādi nekā privātuzņēmējiem, taču ambīcijas ir vajadzīgas
Salīdzinot, cik aktīvi pie mums darbojas lieli kaimiņvalstu uzņēmumi un cik daudzi mūsējie apgūst iespējas kaimiņos, nepamet sajūta, ka esam kūtrāki un cenšamies nogaidīt, lai vispirms paskatītos, kā citiem veiksies. Valsts kapitālsabiedrību problēma Latvijā ilgus gadus ir bijusi akla sekošana Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kas paredz, ka valsts uzņēmumi drīkst tikai aizpildīt tirgus nepilnības vai uzturēt valstij svarīgu infrastruktūru un biznesā tiem nav jāiet. Bieži vien šīs lietas nevar skatīt atrauti, jo iešana biznesā arī palīdz uzņēmumam sniegt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā. Tas, kurš to nespēj, zaudē konkurences cīņā.
Vienlaikus nevar apgalvot, ka no Latvijas valsts kapitālsabiedrībām netiek sagaidīta izaugsme, – vismaz “Latvijas Pasta” gadījumā to atbalsta un veicina gan uzņēmuma padome, gan Satiksmes ministrija kā akcionārs. Pēc statusa esam sabiedriskas nozīmes struktūra un valsts kritiskās infrastruktūras turētājs un šos pienākumus pildām ar lepnumu, bet, protams, tas liek domāt citādi nekā privātuzņēmējiem. Mūsu konkurenti – citu valstu pasta uzņēmumi – Latvijā strādā, vadoties tikai pēc komerciāliem apsvērumiem, brīvi izvēloties, kur piedāvāt savus pakalpojumus un kur tas nav rentabli, kamēr mūsu pienākums ir nodrošināt pasta pakalpojumus visā Latvijā teritorijā. Tas gan neattiecas uz pakomātu sūtījumiem, bet arī šajā segmentā esam pamatīgi strādājuši un izvietojuši 40 pakomātus mazāk apdzīvotās vietās un pierobežā, kur nav konkurentu pakomātu, jo tas viņiem nav izdevīgi. Šobrīd plānojam veidot savu e-komercijas sūtījumu piegādes infrastruktūru Igaunijā un Lietuvā. Tur varēsim atļauties būt elastīgāki un darboties kā jebkurš uzņēmums brīvajā tirgū.
Paplašināšanās Baltijā – daudzsološs izaugsmes solis
Arvien vairāk valsts kapitālsabiedrību skatās pāri Latvijas robežām. Mūsu gadījumā to pieprasa klienti – gan starptautiskas e-komercijas platformas, gan vietējie uzņēmēji un pat mājražotāji, kas piedāvā savus ražojumus e-komercijas vidē Baltijas valstīs. Konkurence aizvien retāk notiek vienas valsts teritorijā. Mums ir nācies pieredzēt situācijas, kad sadarbības partneriem izšķirošs faktors ir sava piegādes infrastruktūra visā reģionā. Tāpēc likumsakarīgs ir mūsu stratēģiskais attīstības solis paplašināties Baltijā, lai nostiprinātu pozīcijas tirgū un piedāvātu klientiem konkurētspējīgus reģionālos risinājumus.
Kāpēc tas nenotika jau pirms gadiem pieciem vai desmit, man ar pusotra gada pieredzi valsts kapitālsabiedrības valdē ir grūti spriest, taču nekas nav nokavēts. Kad “Latvijas Pasts” nolēma veidot savu pakomātu tīklu Latvijā kā pēdējais no toreiz 5 tirgus dalībniekiem (visi pārējie pieder citu valstu pasta pakalpojumu sniedzējiem), daudzi apšaubīja, ka tas vispār ir vajadzīgs, jo tirgus jau šķita gana piesātināts. Šobrīd Latvijas tirgū ir jau 7 dalībnieki, un visi paplašina savus tīklus. Pasts ir vienīgais Latvijas uzņēmums šajā pulciņā, bet mums ir plašākais pakomātu tīkls, esam atņēmuši konkurentiem ievērojamu tirgus daļu, nobremzējuši citu valstu pastu straujo izaugsmi Latvijā un cīnāmies par 2. pozīciju pakomātu segmentā.
Kaimiņvalstu konkurenti, protams, nav sajūsmā par vēl vienu tirgus dalībnieku. Igaunijā konkurenti ļoti asi reaģē uz mūsu plāniem paplašināties Baltijā, un tas ir saprotams, jo viņi nevēlas, lai pašu mājās notiek tas pats, kas Latvijā, kur “Latvijas Pasts” atņem viņiem tirgus daļu. Tomēr igauņi aktīvi paplašina savu tīklu un to nedarītu, ja Igaunijas tirgus būtu sasniedzis maksimumu. Tikmēr Igaunijas iedzīvotāji mūsu plānus uztver ļoti pozitīvi un cer, ka varbūt veidosies arī jauni klientu centri, kurus igauņi slēdz. Lietuvā reakcija bija daudz saprotošāka, bet mums jau iepriekš ir bijusi laba sadarbība, jo aktīvi izmantojam viens otra pakomātu tīklu piegādēm Baltijā.
Latvija var būt visa reģiona centrs
Eksporta tirgus ir iespēja ne tikai veidot jaunu, bet arī izmantot esošo uzņēmuma infrastruktūru (“Latvijas Pasta” gadījumā – šķirošanas centru Rīgā), palielinot tās produktivitāti, kas ļauj samazināt pašizmaksu esošajiem produktiem. Ne katrs zina, ka “Latvijas Pasts” ik nedēļu apkalpo 4–5 kravas lidmašīnas, kas nosēžas Rīgas lidostā, veicot atmuitošanas pakalpojumu globālajām e-komercijas platformām pirms nosūtīšanas tālāk pārējām Baltijas valstīm, Centrāleiropai un Ziemeļeiropai. Šī gada pirmajā ceturksnī 52 % no visiem Rīgas lidostas kravu apjomiem bija “Latvijas Pasta” atmuitotie e-komercijas sūtījumi, un šis bizness ir vistiešākais pakalpojuma eksports, kas ir ļāvis Rīgai kļūt par reģiona e-komercijas operacionālo mezglu.
Starptautiskās Baltijā strādājošās e-komercijas platformas prognozē, ka tuvākajos gados e-komercija Baltijā augs straujāk nekā Rietumeiropā, sasniedzot vidēji 15 % pieaugumu gadā. Pasaules pasta savienība ir ierindojusi “Latvijas Pastu” 1. vietā Eiropā uzticamības rādītājā un starp 10 uzticamākajiem pasta pakalpojumu sniedzējiem pasaulē. E-komercijas platformas novērtē mūsu pakalpojuma ātrumu un kvalitāti un ir gatavas uzticēt mums lielākus sūtījumu apjomus, kad būs izveidota infrastruktūra Lietuvā un Igaunijā. Tas paver jaunas sadarbības iespējas sūtījumiem arī uz Latviju, tāpēc ieguvēji būs ne tikai Lietuvas un Igaunijas, bet arī Latvijas klienti. Domāju, šis ir labs piemērs, kā veselīga konkurence brīvajā tirgū paplašina klientu iespējas un vienlaikus stiprina visa reģiona jaudu un konkurētspēju starptautiskā mērogā.
Nevienam uzņēmējam nav noslēpums, ka, darbojoties relatīvi mazā tirgū, vienīgā iespēja augt un attīstīties ir iziešana eksporta tirgos. Izpildot mājasdarbus – apzinot savas konkurences priekšrocības, potenciālo klientu loku un prognozējamo eksporta tirgus izaugsmi tuvākajos gados, tas ir pa spēkam gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts kapitālsabiedrībām. No biznesa nav jābaidās. Arī tad, ja tirgus ir piesātināts un konkurenti – dusmīgi.
Autors ir VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs.
