Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jau tagad ir sākusies jauna ekonomiskās domāšanas ēra. Kā izrādās, visi iepriekšējie apgalvojumi par to, ka “naudas nav” un valsts nedrīkst tērēt vairāk nekā tā iekasē nodokļos, ir fundamentāli maldinoši. ASV apcer fiskālo stimulu pat teju divu triljonu dolāru apmērā (9,8% no IKP), Apvienotā Karaliste plāno 350 miljardu sterliņu mārciņu budžeta tēriņus (15% no IKP), Vācijas atbalsts ekonomikai kopumā tiek lēsts 750 miljardu eiro apjomā (20,5% no IKP), uz kā fona Francijas 45 miljardu eiro (1,8% no IKP) stimuls izskatās visnotaļ konservatīvs, lai gan pirms pāris nedēļām tas būtu bijis neiedomājams. Eiropas Komisijas piedāvājums atcelt fiskālos ierobežojumus un ļaut dalībvalstīm tērēt tik, cik tām vajadzīgs, norāda uz to, ko “radikāli” ekonomikas apskatnieki regulāri atgādina: jebkura valsts, kam ir autonoma valūta, var radīt naudu neierobežotā apjomā bez nepieciešamības paaugstināt nodokļus vai aizņemties kapitāla tirgū.
