Pēctecība ģimenes biznesā – iespējas un riski

Pirms kāda laika pie skatītājiem nonāca TV seriāla Pēctecība pēdējā sezona, reizi un par visām reizēm kliedējot neziņu par to, kurš tad beigās mantos Logana Roja biznesa impēriju. Iedvesmas avots Roju ģimenes galvai seriālā ir mediju magnāts Rūperts Mērdoks, kura atvases nesen beidzot vienojās, kā sadalīt milzīgo mantojumu, un to, kurš no viņiem paliks pie News Corp. un Fox Corp. grožiem. 

Atšķirībā no Pēctecības, kurā neviens no Roja bērniem netiek pie kārotā uzņēmuma stūres rata, Mērdoka konglomerāts paliks ģimenes kontrolē. Prototips būtiski atšķiras no atvasinājuma, taču jautājums ir: kurš uzņēmējs – izdomātais vai īstais – ir izdarījis tālredzīgāku izvēli? Vai ģimenes uzņēmuma mantošana dod biznesam kādu īpašu kvalitāti, jeb mantinieku savstarpējās ķildas nodara neatgriezenisku kaitējumu?

Latvijas uzņēmējdarbības vidē šis process ir un būs īpaši svarīgs. No uzņēmēju spējas tālredzīgi pārnest savus uzņēmumus nākamajā paaudzē, lielā mērā ir atkarīga mūsu ekonomikas attīstības trajektorija. Tas jāpaveic tā, lai pārmantotais lolojums ne tikai saglabātu vērtību, bet turpinātu augt. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ģimenes uzņēmumiem ir bijis gana ilgs laiks, lai nostabilizētos, taču tas vien nenozīmē, ka bizness viegli – pats no sevis – pārdzīvos īpašnieku un vadības maiņu. 

Ģimenes saites veicina biznesu, bet pārejai jānotiek dabiski

Ģimenes uzņēmumi ir viens no lielākajiem pasaules ekonomikas virzītājspēkiem – tie veido teju trešdaļu ieņēmumu globālā mērogā. Uzņēmēji un biznesa analītiķi nebūt nav vienisprātis par to, vai ģimenes uzņēmumu nodošana bērnu rokās ir panākumu atslēga, jeb lejupslīdes sākums. Starptautiski piemēri liecina, ka ģimenes biznesu mantošanai ir pretrunīgi rezultāti. Kā vēsta Credit Suisse izpētes institūta veiktais pētījums, ģimenes uzņēmumu nodošana nākamai paaudzei var būt tā tālākās darbības stiprā puse. Raugoties uz izaugsmes pazīmēm, šādi uzņēmumi pārspēj konkurentus par 3 % kopš 2006. gada.

Neraugoties uz šiem pozitīvajiem rādītājiem, “automātiska” mantinieka ievietošana izpilddirektora pozīcijā (vai citā amatā ar augstu lemtspēju) mēdz novest pie visai nelāgām sekām. Ja pēctecību nosaka pēc iedzimtības vien, neņemot vērā kandidāta prasmes un kompetenci, uzņēmuma pamatdarbības peļņa pārejas periodā cieš par vismaz 4 %, liecina The Quarterly Journal of Economics dati. Lai arī dibinātāja klātbūtne uzņēmuma kodolā gandrīz vienmēr nodrošina peļņas pieaugumu, pēcnācēju ierašanās to var krasi samazināt. 

Jaunas paaudzes ienākšana Latvijas uzņēmumos

Globālajā biznesa vidē pēctecības jautājums ir bijis aktuāls jau simtiem gadu, bet Latvija tikai tagad piedzīvo pirmo uzņēmēju paaudžu maiņu. Ģimenes uzņēmumi, kas darbību uzsāka neilgi pēc neatkarības atgūšanas ir gatavi vadības maiņai (dažos tas jau ir noticis vai notiek), taču visai bieža ir parādība, ka uzņēmēji nezina, kā šī pāreja būtu jāveic?

Vairums lielo Latvijas ģimenes uzņēmumu aizvien vēl ir dibinātāju īpašumā un kontrolē – aptuveni 80 % gadījumu, kamēr vien 16 % jau ir nonākuši kāda mantinieka rokās. Iedrošina tas, ka ģimenes uzņēmumi nes īpašniekiem lielāku peļņu no ieguldījumiem, salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem konkurentiem – augsne jaunas paaudzes ienākšanai biznesā kopumā ir labvēlīga. 

Baltijas ģimenes uzņēmumu institūts pērn veica pētījumu, kura ietvaros aptaujāja Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējus par viņu pēctecības plāniem. Teju deviņi no desmit latviešu uzņēmējiem izteica vēlmi savu biznesu nodot kādam pēcnācējam no ģimenes loka, gandrīz 70 % jau ir izvēlējušies konkrētu kandidātu šai lomai. Neraugoties uz pozitīvo attieksmi, vien mazāk nekā pusei – aptuveni 44 % – uzņēmēju ir konkrēts pēctecības plāns. Un tieši savlaicīga plānošana šajā ziņā ir atslēgas faktors.

Pārmantojamībai var būt dažādas formas, ģimenes biznesu nedrīkst uzspiest

Latvijas uzņēmumu vidū ir vairāki piemēri, kam biznesa pārmantošanu ir izdevies aizvadīt visai veiksmīgi. Viens no reģiona līderiem kokapstrādes nozarē – Latvijas Finieris –, lai arī neiederas biznesa pārmantojamības stāstā tā tradicionālajā izpratnē, tomēr kalpo kā piemērs sekmīgai biznesa pārejai no vienas paaudzes nākamajā. Ilgus gadus uzņēmuma vadībā bija Juris Biķis, kuru veiksmīgi ir nomainījis viņa dēls Uldis, taču būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka jau kopš privatizācijas uzņēmums ir aicinājis darbiniekus kļūt par akcionāriem – to skaits jau mērāms vairākos simtos. Latvijas Finiera piemērs atklāj, ka pāreju uz nākamo paaudzi nevar uzlūkot tikai kā kompānijas nodošanu atvases rokās vien. Uzņēmuma vērtību kodolu neveido bioloģiskās ģimenes saites: to vietā ir nākusi izpratne par uzņēmumu kā “ģimeni”, kas sastāv no motivētiem darbiniekiem (to veicina iespēja kļūt par līdzīpašniekiem). Šāda korporatīvā struktūra veido kopīgus attīstības mērķus un darbības modeli, kas caurvij visu kolektīvu un procesus, nevis tikai cirkulē vadības starpā.

Cits pārmantojamības piemērs ir Otaņķu Dzirnavnieka stāsts. Uzņēmumu izveidoja Konstantīns Riepšs un tas jau ir piedzīvojis pirmo paaudžu maiņu, Konstantīnu nomainot viņa dēlam Ričardam. Laikā, kad K. Riepšs aizsāka šo lauksaimniecības biznesu, viņš jau domāja par tā pārmantojamību ģimenes ietvaros. Intervijā žurnālam Ir Nauda, Riepšs norāda, ka biznesa pārmantojamība kalpo kā spēcīgs tā attīstības motivators. Otaņķu Dzirnavnieka saimnieks savlaicīgi domā par to, kā uzņēmumu saglabāt nākamajām paaudzēm – viņa vecākie bērni jau ir tuvu pilngadībai un ir iemēģinājuši roku darbā ģimenes uzņēmumā. “Tas man būtu gandarījums, ja bērni varētu pārņemt, bet es to negribu nevienam uzspiest. Negribas nobiedēt bērnus,” saka Riepšs. 

Latvijas ģimenes biznesiem nākamā desmitgade būs izšķiroši nozīmīga, jo tās ietvaros paaudžu maiņa notiks lielākajā daļā uzņēmumu. Būtiska ir vecākās paaudzes uzņēmēju spēja pienācīgi sagatavoties šai pārmaiņai, – paļauties uz bērnu spējām un gribasspēku vien nevar. Ir jābūt detalizētam plānam, kā jauno vadītāju nodrošināt pret pārmaiņu periodā sagaidāmajām grūtībām. Manā ikdienā biznesa pārmantojamības tēma ir ienākusi gan tiešā veidā (esam viens no retajiem advokātu birojiem Latvijā, kur bērni turpina vecāku iesākto), gan arī kā aizvien pieprasītāka joma manā kā advokāta praksē. Šis ir jautājums, kas interesē Latvijas uzņēmējus. Kā liecina Latvijas Finiera un Otaņķu Dzirnavnieka piemēri, pēctecība var noritēt veiksmīgi un nākt par labu biznesam. Tam jāgatavojas savlaicīgi un jāatceras, ka pirmajā vietā vienmēr jāliek darbinieka kompetence, ģimenisko tuvumu pietaupot mājām.

Autors ir zvērināts advokāts, ZAB Klotiņi Serģis vadošais partneris.