Skats no Latvijas Nacionālās bibliotēkas uz Pārdaugavu "Z-Torņu" virzienā. Foto: Zane Bitere, LETA
Pilsētai attīstoties, tā paplašinās un transformējas ne tikai fiziski, bet arī ideoloģiski – mainoties cilvēku priekšstatam par tās rajoniem. Tas rada arvien jaunas attīstības perspektīvas pilsētas teritorijām arī ārpus ierastā centra. Tādējādi izpratne par to, kur ir pilsētas centrs un kur ir labākā vieta pilsētnieku dzīvei, pastāvīgi mainās. Šādu procesu pašlaik varam ļoti labi novērot arī Rīgā, kuras centrs ideoloģiski paplašinās, un iezīmējas skaidra tendence, ka nākamā aktuālā teritorija, ko pēc “klusā centra” un hipsterīgās Miera ielas apgūs pilsētnieki, ir Pārdaugava.
Pirms 10 līdz 15 gadiem Vecrīga bija iekārojamākais rajons, kur dzīvot. Tagad reti kurš vairs vēlas tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tad nāca tā saucamais “klusais centrs” – Strēlnieku, Elizabetes un Antonijas ielas – kā vietas ērtai pilsētnieku dzīvei. Savukārt pašlaik modernākie pilsētnieki jau apgūst Miera ielu. Šādas tendences ļoti pozitīvi ietekmē dažādo pilsētas rajonu izaugsmi, jo piesaista interesi, investīcijas un pašvaldības uzmanību. Tādējādi pilsētas vide tiek sakopta un atdzimst jaunā kvalitātē, ko var novērtēt ikviens.
