Jānis Liepiņš. Publicitātes foto.
Šobrīd politiķi un sporta nozares pārstāvji aktīvi diskutē par Latvijas Sporta fonda izveidi, kas mainīs līdzšinējo sporta finansēšanas modeli, vienlaikus atliekot tā izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka Latvijas sportisti jau tagad gatavojas 2028. vasaras un 2030.gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Līdz ar to Latvijai Sporta fonds ir ļoti nepieciešams un tas ir nepieciešams tagad.
Paredzēts, ka Sporta fonda prioritāte ir Valsts sporta fonda likumprojekts ir veidots pēc Valsts kultūrkapitāla fonda parauga, līdz ar to jauns ritenis netika izgudrots. Sporta fonda likuma pieņemšana ir vitāli svarīga, lai uzsāktu jaunu finansēšanas modeli, kas ļautu sporta saimei plānot savas aktivitātes un attīstības projektus priekšdienām.
Kāpēc nevar pa vecam?
Līdzšinējais un vēl pagaidām spēkā esošais sporta finansēšanas modelis ir sadrumstalots, grūti pārvaldāms un neprognozējams. Nozarei ir ļoti svarīgi redzēt, kā veidojas nozares finansējums, plānojot tā mērķtiecīgu ieguldīšanu. Vienlaikus tam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai tas būtu pielāgojams nozares aktualitātēm.
Gatavojoties likumprojekta izskatīšanai atbildīgajā Saeimas komisijā, politiķi ir iesnieguši vairums apsveicamu priekšlikumu finansējuma avotiem, tostarp ierosinot novirzīt nodokļu ieņēmumus no citām nozarēm. Svarīgi būtu gūt saskaņojumu no šīm nozarēm, lai visi esam uz vienas lapas. Taču vilkt garumā arī nav nepieciešams – kā zināms, sociālie partneri un iesaistītās nozares konceptuāli atbalsta Sporta fonda izveidi.
Vienlaikus uzteicami ir tas, ka valsts nevēlas visu sportam paredzēto finansējumu virzīt caur vienu avotu – Sporta fondu. Daļu no finansējuma turpinās piešķirt atbildīgā ministrija, tādējādi mazinot riskus nākotnē.
Paredz paplašināt prioritārās jomas
Novērtēju to, ka likumprojekta autori piekrituši paplašināt fonda uzdevumus un prioritātes, iekļaujot arī sporta infrastruktūras attīstību, atjaunošanu un modernizāciju. Ņemot vērā, ka Reģionālo Olimpisko centru uzturēšana līdz šim lielākoties bija atkarīga no pašvaldību līdzfinansējuma, tas paver iespējas attīstīt vidi, kurā uzplaukst mūsu esošie un topošie olimpieši. Būtiski arī tas, ka esošais likumprojekts pieļauj sporta dižpasākumu līdzfinansēšanu, kas ne vien palīdz veicināt valsts tūrismu un tādējādi arī ekonomiku, bet attīsta interesi un sporta kultūru kā tādu.
Šobrīd var diskutēt par Sporta fonda padomes sastāvu. Manuprāt, svarīgi, lai fonda vadība būtu tāda cilvēka rokās, kas aizstāv sporta nozari. Tādēļ korekti būtu, ja direktoru izvēlētos nozares pārstāvji nevis ierēdņi. Turklāt vērtīgi sastāvā būtu iekļaut Latvijas Pašvaldības savienības vai Latvijas lielo pilsētu asociācijas pārstāvi, ņemot vērā, ka lielākie reģionālie sporta centri atrodas valstspilsētās.
Visām iesaistītajām nozarēm tagad ir iespēja konstruktīvi paust savus viedokļus un priekšlikumus. Vienlaikus nozares sociālie partneri atbalsta Sporta fonda izveidi, tādēļ aicinu Saeimas deputātus izskatīt iesūtītos priekšlikumus un likumprojektu pragmatiski, konstruktīvi un atbalstīt to otrajā lasījumā, lai valdība pēc iespējas ātrāk varētu strādāt pie izrietošajiem noteikumiem un sporta nozare saņemtu jaunu, caurskatāmu finansēšanas modeli. Sporta fonds palīdzētu arī novērst vēsturisko netaisnību, kas radusies, īstenojot iepriekšējās nodokļu reformas, tādējādi mazinot finansiālās iespējas tām nozarēm, kas ne vien ceļ patriotismu iedzīvotāju vidē, bet arī iezīmē Latviju pasaules kartē kā valsti ar bagātu kultūru un talantīgiem cilvēkiem.
Šī brīža valdība ir aktīvi paudusi, ka tās prioritāte ir valsts demogrāfija. No tā izriet, ka arī politiskā līmenī ir izpratne par to, ka valsts nākotne guļas uz veselīgas un sportiskas paaudzes pleciem. Sporta fonda galvenā prioritāte ir tieši bērnu un jauniešu sporta attīstība. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas ātrāk ļaut fondam pildīt tam paredzētos uzdevumus. Aicinu komisijas locekļus un Saeimas deputātus pieņemt taisnīgu, Latvijai vajadzīgu likumu!
Autors ir Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents.
