Maija Krastiņa
Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms vairs nepalielinās un ir ar tendenci uz mazināšanos: 2023. gadā tika radīti 464 kg atkritumu uz iedzīvotāju, vēl 2020. gadā tie bija 478 kg. Paredzēts, ka 2027. gadā katrs radīsim 450 kg atkritumu gadā.
Un tās nav vienīgās labās ziņas. Pērn Latvijas lielākajā atkritumu poligonā Getliņi nodotais nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms samazinājies par 24%, jau septīto gadu pēc kārtas turpinot tendenci. Tātad radām mazāk atkritumu un šķirojam arvien labāk.
Lai gan šķirošanas sistēmā un tās pieejamībā Latvijas reģionos uzlabojumi arī nepieciešami, Rīga kā ekonomiskais centrs un lielākā atkritumu radītāja līdzsvaro to, kas trūkst reģionos: galvaspilsētā pieņemts lēmums šķirošanas konteinerus noteikt kā obligātus. Lieliskus rezultātus nodrošina depozīts: 2025. gadā atgriezto iepakojumu rādītājs sasniedza 84%. Paralēli arī tika uzsākta tekstila dalītā vākšana, un arvien uzlabojas dažādu citu atkritumu veidu vākšana.
Kas klibo?
Liels potenciāls ir bioatkritumu šķirošanā un kompostēšanā. Bioatkritumi veido līdz pat 40% no visiem mūsu atkritumiem, un ar to dalīto vākšanu pilsētās iet īpaši grūti. Konteineri ir nepiemēroti, atkritumu tarifs – par augstu, iedzīvotājiem netiek nodrošināti un nav pieejami maisiņi vai tūtas vākšanai. Nākamā Saeima būs jau trešā, ar kuru sabiedrība varēs turpināt sarunu par bioatkritumu tarifu. Neviens lēmumu pieņēmējs tā arī nav spējis izskaidrot, kāpēc šīs šķirojamās masas tarifs nevarētu būt nulle, lai veicinātu šķirošanu.
Tāpat ilgstoši neatrisināts daudzviet ir lielgabarīta jeb veco mēbeļu jautājums. Tik vien reta pašvaldība prot tās eleganti no iedzīvotājiem savākt, bet par to labošanu, uzlabošanu, apriti vai pārstrādi nav nekādu ierosinājumu.
Mazliet labāk ir ar vēl citu melno avi: būvniecības atkritumiem. Milzīgs potenciāls, bet ļoti lēna virzība uz labāku savākšanu un atkārtotu lietošanu. Ir bijuši gan labi piloti, gan labi piemēri materiālu atkārtotai izmantošanai, bet trūkst regulējuma, sistēmas un motivācijas.
Trūkst arī risinājumu arī remonta un labošanas veicināšanai. Tāpat pārāk maz tiek runāts par nepieciešamību arvien mazināt plastmasas iepakojuma apjomus.
Kas labi strādā?
Tomēr gan Rīgas apkaimēs, gan Latvijas pilsētās arvien vairāk top dažādi aprites punkti un iniciatīvas, kas veicina saimnieciskāku dzīvošanu.
Tie ir gan pašu iedzīvotāju virzīti projekti, gan tādi, kurus atbalsta pašvaldība un arī dažādi Eiropas projekti. Pie tam sasparojušās ir ne tikai «hipsterīgās» Rīgas apkaimes. Bolderājā šogad tika atklāts labiekārtotais bibliotēkas dārzs, kas atjaunots, izmantojot atgūtus un atkārtoti izmantotus materiālus. Tikmēr Sarkandaugavā kopienas centrā eS14 iemitinājusies Lietu bibliotēka un Mantu maiņas punkts. Dārzciems, pārņemot piemēru no Grīziņkalna, iedibinājis mantu maiņas tradīciju apkaimē. Šādu apkaimju, iedzīvotāju un arī uzņēmēju iniciatīvu kļūst arvien vairāk. Pavasarī Rīgā norisinājās arī pirmais Aprites ekonomikas forums, kas pie sarunu galda aicināja dažādus aprites ekonomikas dalībniekus.
Latvijas sabiedrībai atkritumu mazināšanas jomā noteikti palīdz arī pragmatiskais saimnieciskums: mums patīk izmantot atkal, neizmest, atdot tālāk, pārveidot vai salabot. Un tam visam ir savs rezultāts.
Daudz lēnāk iet ar aprites sistēmisku veicināšanu, par ko žēl. Lai gan kādā ministrijas atvilknē guļ aprites ekonomikas plāns, to, visticamāk, neviens aktīvi nelieto. Vēl mazāk tiek runāts par aprites ekonomiku izglītībā un nākotnes prasmēm, kuras būs vajadzīgas aprites ekonomikas uzturēšanai – speciālistiem un amatniekiem, kuri prot labot, remontēt un atjaunot.
Un tomēr, šādi turpinot, Latvijai ir potenciāls kļūt par labu atkritumu apsaimniekošanas piemēru citām valstīm. Mēs ejam pareizajā virzienā, iedzīvotāji cenšas, rezultāti ir labi, un ir zināms arī, pie kā piestrādāt, lai kļūtu vēl labāk.
Tas arī nozīmē, ka mums noteikti nav nekāda vajadzība celt jaunas dedzināšanas iekārtas. Atkritumu dedzināšanas jautājums Latvijā īpaši aktualizējies pēdējo gadu laikā, vairākiem investoriem paziņojot par plāniem būvēt atkritumu dedzināšanas iekārtas Rīgas tuvumā. Atkritumu dedzināšana ir novecojusi, piesārņojoša tehnoloģija, kas tikai rada jaunus atkritumus – toksiskus pelnus un izmešus, pie tam lielā apjomā: 30% no sākotnējās masas. Atkritumu dedzināšana bija inovatīvs risinājums pirms vairākiem gadu desmitiem, un, ja nu Latvija nav to uzsākusi, tad tagad sākt celt jaunas atkritumu dedzinātavas ir pilnīgi lieki. Tā vietā jāstrādā pie tā, lai katrs atkritumu materiāls būtu ar potenciālu kļūt par «apritumu».
Mājas darbu saraksts ir zināms. To izpildi ļoti ceram sagaidīt no nākamās Saeimas deputātiem, lai Latvija tikpat veiksmīgi turpinātu savu gājienu no atkritumiem uz apritumiem.
Autore ir organizācijas Zero Waste Latvija biedre, aprites ekonomikas eksperte, Eiropas Klimata pakta vēstnese.
