Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Svētku skrējiena trauksmainību atsver prieks, ka bērnam dāvanu ceļš pie saņēmējiem šķiet mītisks. Smejam par naivumu, bet dzīve sabiedrībā ļauj arī pieaugušajam neaizdomāties par būtiskiem procesiem, pat tiem, kas skar mūsu un tuvinieku veselību. Kad tumšajā gada laikā arvien biežāk iegriezies aptiekā vai ārstniecības iestādē, lai saņemtu sev vai bērniem izrakstītus medikamentus, visticamāk, ilgi neprāto, vai zāles ir drošas un autentiskas. Uzticies, ka esi soli tuvāk spēku atgūšanai.
Pārliecība kļuvusi ierasta un neapzināta, jo ir pamatota un pieredzē balstīta. Pacientu sirdsmieru Latvijā nodrošina zāļu verifikācijas sistēma, kas pārbauda katru zāļu iepakojumu, pirms tas šķērso leti un nonāk lietošanā. Būtiski, ka medikamentu piegādes ķēdes uzticamība stiprina ne vien sabiedrības veselību, bet arī noturību krīzē.
Krīzes blakusparādība: viltotu medikamentu izplatīšanās
Atskatoties uz paveikto sabiedrības veselības sarga lomā, varam atviegloti izelpot, ka Latvijas tirgus joprojām ir miera osta, kurā viltoti recepšu medikamenti neienāk. Tomēr ārvalstīs atskanējušie trauksmes signāli pārliecina, ka tāpat jābūt gatavībā pamanīt un novērst viltotu medikamentu nonākšanu pacientu rokās. Ģeopolitiski satricinājumi mēdz izgaismot globālo piegādes ķēžu ievainojamību. Ne velti pēdējā laikā daudz runāts par zāļu rezervju nodrošināšanas plāniem, kuros līdz šim nepietiekami līdzekļi atvēlēti hronisko pacientu vajadzībām. Diemžēl šādu nenoteiktību ļaunprātīgi varētu izmanto arī zāļu viltotāji.
Ukrainā kara radītie veselības aprūpes infrastruktūras bojājumi pieprasīja strauju un izlēmīgu rīcību drošu medikamentu plūsmas nosargāšanai. Starptautiskās palīdzības meklējumi un vietējās ražošanas veicināšana bija pirmais solis, bet drīz vien tapa arī likumprojekts farmācijas pārvaldības pakāpeniskai saskaņošanai ar Eiropas Savienības (ES) pieeju. Šobrīd atbildīgās iestādes turpina darbu pie plānotās zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanas Ukrainā, bet no 2025. gada 1. janvāra atļaut paralēlo zāļu importu no ES valstīm, veicinot iedzīvotāju apgādāšanu ar pārbaudītiem medikamentiem.
Tomēr viltotu zāļu izplatības risks pastāv arī ES valstu relatīvās stabilitātes apstākļos. Viltotājiem ienesīgi ir īpaši pieprasīti vai ierobežotas pieejamības medikamenti, ko cilvēki vēlēsies iegūt par katru cenu – protams, pārnestā nozīmē, jo viltotu produktu cenas mēdz būt pievilcīgākas, lai gan tas neattaisno to radīto apdraudējumu. ES atklātie viltotie medikamenti pieder gan pie tā saucamajiem “dzīves stila” produktiem potencei un svara mazināšanai, gan medikamentiem HIV, cukura diabēta, sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, onkoloģisko u.c. nopietnu slimību ārstēšanai.
Viltotas zāles var saturēt nepareizas devas, kaitīgas sastāvdaļas vai vispār nesaturēt aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka seku nopietnība var atšķirties, sākot ar lieki iztērētu naudu, beidzot ar apdraudējumu pacienta dzīvībai. Vēl viena nevēlama blakne: tiek grauta uzticēšanās valsts veselības aprūpes sistēmai, kas epidēmiju vai pandēmiju apstākļos var vēl vairāk destabilizēt sabiedrību.
Zāļu verifikācijas sistēmas darbība novērš šādus scenārijus, jo kā kontrolpunkts rūpējas, ka oficiālās tirdzniecības vietās cilvēkam nav jāprāto, vai patiešām saņem ārsta izrakstītos medikamentus.
Sistēmas stabilitāte ir sadarbības jautājums
Uzzinot, ka pastāv neslēpta, bet daudziem nezināma zāļu verifikācijas sistēma, var rasties jautājums, kā tā strādā. Procesā saskatāmas līdzības ar “klusajiem telefoniem”. Arī zāļu verifikācija ir komunikācijas ķēde, kas sākas ar zāļu ražotāja sagatavoto informāciju un beidzas ar farmaceitu, kas pārbauda informācijas sakritību medikamenta piegādes galapunktā.
Vispirms zāļu ražotājs Latvijā vai ārvalstīs uz medikamenta iepakojuma izvieto unikālo identifikācijas kodu un ievada to ES centrālajā datu bāzē. Kad zāļu iepakojums nonāk pie kāda no gandrīz 1200 sistēmas gala lietotājiem Latvijā (aptiekām, ārstniecības iestādēm vai lieltirgotājiem), farmaceita uzdevums pirms zāļu izsniegšanas pacientam, ir noskenēt iepakojumu, lai pārliecinātos, ka tā kods atbilst datu bāzē reģistrētajai informācijai. Tad ar pārliecību zāles var nodot pacientam. Skenēšanas brīdī kods tiek “dzēsts”, proti, tas vairs nav izmantojams. Ja tomēr apgrozībā vēlreiz parādās viltota prece ar šo iepriekš izmantoto un dzēsto kodu, zāļu verifikācijas sistēma par to signalizē, novēršot viltotu zāļu nonākšanu pie pacienta.
Tātad zāļu piegādes aizsardzības sistēma sniedzas tālāk par Latvijas robežām. Patiesi, jau piecus gadus esam daļa no vienotas Eiropas sistēmas, kurā valstis sadarbojas, lai identificētu draudus un priekšlaicīgi novērstu neuzticamu medikamentu ceļošanu legālos tirdzniecības kanālos. Pērn vairākās Eiropas valstīs konstatēts viltots Ozempic – medikaments 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, kura pieprasījumu plašākā sabiedrībā mākslīgi palielināja tā svara samazināšanas īpašības. Lai gan Latvijā viltojumi nav konstatēti, partnervalstu brīdinājumi mudina būt modriem, lai kopā ar zāļu apritē iesaistītajiem novērstu turpmāku kaitējumu.
Piekļuve tikai pārbaudītiem un autentiskiem medikamentiem ir valsts drošības jautājums, jo veselības sistēmas efektivitāte un cilvēku uzticēšanās tai ir kritiski nozīmīga valsts spējā reaģēt uz krīzēm. Eiropas zāļu verifikācijas sistēmā pret viltojumiem ik gadu tiek pārbaudīti vairāk nekā 1,7 miljardi zāļu iepakojumu, pērn pirmajos deviņos mēnešos aptuveni 22 miljoni no tiem verificēti Latvijā.
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas nemainīgais solījums sabiedrībai ir skaidrs. Taču atbildība ir arī pacientiem – iegādāties medikamentus tikai pie uzticamiem tirgotājiem, proti, aptiekās vai veselības aprūpes iestādēs, nevis apšaubāmos internetveikalos, kur par zāļu izcelsmi nevar pārliecināties. Drošākas veselības sistēmas veidošanā var iesaistīties arī, ziņojot Zāļu valsts aģentūrai par medikamentu izraisītām blakusparādībām, bet Veselības inspekcijai – par aizdomīgiem vai viltotiem medikamentiem.
Būsim vērīgi! Kopīgiem spēkiem rūpēsimies, ka arī turpmāk mūsu mājās viltojumi neienāk!
Autore ir Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja
