Liberālais konservatīvs (vai otrādi?)

  • Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ galvenais redaktors
  • 09.03.2021
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Alvis Hermanis radījis kārtējo ažiotāžu, izklāstīdams savus septiņus ētiskās uzvedības noteikumus viņa vadītajā Jaunā Rīgas teātra (JRT) darbiniekiem un skatītājiem. Pirmais no tiem raksturo arī visus pārējos: "Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem."

Protams, šīs tēzes izsauca pretreakciju. Pirmā un redzamākā bija kinorežisore un publiciste Alise Zariņa. Viņa aizrādīja: "Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi nevar kritizēt par taviem izteikumiem, kā arī vēl mazāk vārda brīvība nozīmē, ka tu drīksti liet samazgas virsū citiem un cerēt, ka tādējādi tu izpelnīsies cieņu, apbrīnu, puķes un aizkustinājuma asaras."

Alvis Hermanis nepalika atbildi parādā un savā Facebook kontā ievietoja skaidrojumu par savu manifestu. Un tad pēc vairākām stundām Hermaņa rakstītais tika dzēsts. Mistiski, bez paskaidrojuma. Viņa teksts jau bija pārtverts un publicēts citur, tāpēc viegli pārbaudīt, ka tur nav nekādas naida runas vai faktu viltojumu.

Jaunākajā žurnālā