Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

  • Ieva Jāgere
  • 30.12.2025.
Ieva Jāgere. Publicitātes foto

Ieva Jāgere. Publicitātes foto

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Latvijas dalība šī gada starptautiskajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” bija stratēģiski nozīmīga. Baltijas paviljonu apmeklēja 900 tūkstoši cilvēku, radot tiešu kontaktu gan ar Japānas sabiedrību, gan biznesa auditoriju. Tika noorganizēti vairāk nekā 75 kultūras un biznesa pasākumi – investoru dienas, nozaru prezentācijas, kontaktbiržas. Šajās aktivitātēs tika reprezentēti vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumi – tas nebūtu iespējams, ja mēs būtu tikai “mazs tirgus”. 

Japānas, Ziemeļvalstu un ASV uzņēmēji redz Latviju pavisam citādi: kā elastīgu, inovatīvu, uz eksportu orientētu valsti, kas spēj radīt augstas pievienotās vērtības risinājumus. Salīdzinājumā ar Skandināviju Igaunija un Latvija investoru acīs bieži tiek uztvertas kā dinamiskākas un ar lielāku izaugsmes potenciālu. Salīdzinājumā ar Centrāleiropu – kā drošākas un caurspīdīgākas. Šī kombinācija sniedz būtisku konkurētspējas priekšrocību. 

EXPO spilgti apliecināja, ka Latvijas vērtība nav mērogā, bet specializācijā. Mēs spējam būt līderi nišās, kur nepieciešama augsta kompetence – fotonika, aizsardzības tehnoloģijas, bioekonomika, biomedicīna, simulāciju tehnoloģijas, koksnes inovācijas. Latvijai nav jākonkurē ar Poliju vai Čehiju pēc izmēra – Latvijai jākonkurē ar Somiju, Dāniju un Nīderlandi pēc kvalitātes.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

No zaļajām tehnoloģijām līdz aizsardzības inovācijām

Īpāši strauji aug zaļās tehnoloģijas un bioekonomika, ko apliecina tādi projekti kā “Fibenol” biorafinēšanas rūpnīca ar aptuveni 700 miljonu eiro investīcijām, kā arī virkne enerģētikas projektu, tai skaitā aviācijas degvielas ražotne “Norsaf” Liepājā. Arvien straujāk aug aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju segments – droni, kiberdrošība, mākslīgais intelekts un simulāciju tehnoloģijas. 

Latvijas uzņēmumi, tādi kā “Edge Autonomy”, “Exonicus” un “Atlas Dynamics”, jau eksportē uz ASV un NATO valstīm, parādot, ka Latvija var kļūt par Baltijas tehnoloģisko un aizsardzības inovāciju centru. 

Vēl viens būtisks konkurētspējas balsts ir mežsaimniecība un ilgtspējīga koksnes izmantošana. “Ingka Investments” (IKEA Group) 720 miljonu eiro ieguldījums Latvijas mežos ir spēcīgs uzticības signāls un pamats tālākām investīcijām.

Taču neizmantotais potenciāls joprojām ir liels – datu centri, digitālā infrastruktūra, veselības aprūpes eksports un reģionālie industriālie parki. Latvijai ir priekšrocības datu centru attīstībai, kā arī iespēja piesaistīt ražošanas projektus ar augstu pievienoto vērtību reģionos.

Kas nosaka Latvijas spēju piesaistīt kapitālu? 

Lai Latvija spētu piesaistīt būtiski lielāku ārvalstu kapitālu, ir nepieciešamas trīs konkrētas lietas. Pirmkārt, prognozējama un investoriem draudzīga vide – skaidri noteikumi, saprotami termiņi, konsekventa politika attiecībā uz nodokļiem un regulējumu. Ieguldītais darbs jau nes rezultātus: 2025. gadā investīciju projekti ar LIAA līdzdalību pirmo reizi pārsniedza 1 miljardu eiro.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Otrkārt, kvalitatīva infrastruktūra – gatavi zemes gabali, industriālās ēkas, loģistika un zaļā enerģija. Interese ir liela – LIAA portfolio jau ir 184 projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu virs 17,5 miljardiem eiro un vairāk nekā 7000 potenciālām darba vietām.

Treškārt, caurspīdīga un efektīva valsts pārvalde. Investori ļoti augstu novērtē “vienas pieturas aģentūras” pieeju. Londonas domnīca “Reinvantage” LIAA atzinusi par labāko investīciju aģentūru Centrālajā un Austrumeiropā, īpaši izceļot godīgo un caurspīdīgo attieksmi pret investoriem.

Šie faktori kopā veido vidi, kur investori Latvijas uzņēmumus raksturo kā disciplinētus, elastīgus un inovatīvus, ar spēcīgu eksporta orientāciju un lielu izaugsmes potenciālu.

Valsts tēls kā ekonomiskās izaugsmes pamats

Valsts reputācija tieši ietekmē kapitāla cenu, investoru interesi un uzticamību Latvijai kā valstij. Spēcīga reputācija ļauj samazināt uztveres riskus un veicina investoru pārliecību. Reputāciju neveido tikai komunikācija – tā rodas no reāliem darbiem, rezultātiem un Latvijas klātbūtnes starptautiskajās platformās. Tieši šajā ziņā EXPO bija spēcīgs reputācijas un ekonomikas katalizators.

Baltijas paviljons kalpoja kā “magnēts”, bet reālie biznesa darījumi notika caur biznesa vizītēm un mērķētām tikšanās programmām. Sevišķi efektīvas bija tematiskās biznesa delegācijas ar valsts augstāko amatpersonu dalību. Rezultāti jau jūtami: parakstīti 34 sadarbības līgumi, iegūti 1800 biznesa kontakti, paviljons saņēma augstu starptautisku novērtējumu un bija viens no visbiežāk apmeklētākajiem. 

EXPO rezultāti nav vienas sezonas projekts. Lielākā daļa sadarbību attīstās vairākus gadus, un tieši līdz 2028. gadam tiks mērīti pilnie ekonomiskie ieguvumi. Sagaidāms, ka pieaugs Latvijas uzņēmumu eksports uz Japānu un citiem Āzijas tirgiem, tiks piesaistītas jaunas investīcijas Latvijā – īpaši zaļo, digitālo un aizsardzības tehnoloģiju jomā, kā arī stiprināsim ciešāku starptautisko sadarbību pētniecībā, inovācijās un radošajās industrijās.

Autore ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.