Kristīne Gruzinska. Publicitātes foto.
Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.
Šogad Latvijā notiek jauna, visaptveroša MBA datu vākšana, iekļaujot arī inovatīvas datu vākšanas metodes un tādējādi iegūtie dati par privāto mājsaimniecību patēriņu būs nozīmīgs statistikas rādītājs nākamajiem pieciem gadiem – gan iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas aprēķiniem, gan sociālās un ekonomiskās politikas veidošanai.
Kāpēc ar čekiem un “lielajiem datiem” nepietiek?
CSP pēc iespējas izmanto administratīvos datus jeb datus no dažādiem valsts reģistriem, nevaicājot to, ko var iegūt citur, līdz ar to daļa datu aptaujā tiek pievienoti automātiski. Piemēram, par nodarbinātā profesiju, nozari, kurā strādā, ienākumiem, augstāko sasniegto izglītības līmeni, kā arī mājokļa labiekārtotības līmeni.
Tāpat no 2025. gada CSP pirmo reizi pielieto arī datus no juridisko personu administratīvo datu avotiem par to, ko un cik pērkam veikalos. Tas ir liels solis uz priekšu, jo ļauj precīzāk novērtēt patēriņa struktūru, kā arī samazināt respondentu slodzi, taču veikalu dati aptver tikai daļu no mūsu ikdienas patēriņa. Cilvēki dodas pie ārsta un uz autoservisu, maksā par bērnu pulciņiem un treniņiem, par pakomātiem un piegādēm, par banku komisijām un citiem finanšu pakalpojumiem, par “Netflix” un citiem digitālajiem abonementiem, spēlēm, grāmatām, kā arī izmanto īres auto “Bolt” un citās platformās. Šādus un līdzīgus izdevumus veikalu dati nekad pilnībā neaptvers.
Tieši tāpēc nepieciešama aptauja, kur mājsaimniecība divu nedēļu garumā apkopo čekus un izdevumus, kā arī atbild uz jautājumiem par lielajiem maksājumiem gada laikā – par mājokli, veselību, izglītību un citām būtiskām pozīcijām. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs saskaņā ar koleģiāli ES izstrādātajām prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas politiku.
Bez precīziem “svariem” nav ne tautsaimniecības novērtējuma, ne inflācijas, ne godīgas politikas
MBA galvenais uzdevums ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru – cik daudz no kopējā “ģimenes maciņa” aiziet mājoklim, pārtikai, transportam, veselībai, izglītībai, atpūtai un citiem mērķiem. Šī struktūra faktiski ir valsts ekonomikas šķērsgriezums – tikai vienas mājsaimniecības ietvarā, kas ļauj saskatīt gan to, cik turīgi esam, gan arī – kur konkrēti jūtam cenu izmaiņas.
No šiem datiem CSP veido tā sauktos svarus patēriņa cenu (inflācijas) indeksam – cik lielu ietekmi uz kopējo inflāciju rada maize, benzīns, mājokļa uzturēšana, apavi, kultūra un citas preču un pakalpojumu grupas. Ja svari nav atjaunoti, inflācijas rādītājs arvien mazāk atspoguļo reālās cenu pārmaiņas iedzīvotāju tēriņos. Tāpat MBA dati ir nepieciešami mājsaimniecību gala patēriņa aprēķinam, kas ir būtiska iekšzemes kopprodukta daļa. Bez ticamas informācijas par to, kā Latvijas iedzīvotāji ikdienā tērē, IKP kļūst par teorētisku konstrukciju, nevis atspulgu notiekošajam tautsaimniecībā.
No makro līdz mikro: kā MBA dati pārtop lēmumos
Mājsaimniecību budžeta apsekojumam ir unikāla īpatnība – tas vienlaikus “strādā” gan makrolīmenī, gan mikrolīmenī. Makrolīmenī dati tiek izmantoti IKP un patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai. Šie rādītāji ir pamats monetārajai politikai, valsts parāda vadībai, investoru uzticībai un kopējam priekšstatam par valsts ekonomisko attīstību.
Mikrolīmenī MBA ļauj identificēt riska grupas – tās mājsaimniecības, kurām visgrūtāk segt ikdienas izdevumus, apmaksāt mājokli un komunālos pakalpojumus, nodrošināt pārtiku, izglītību un veselības aprūpi. Šādā veidā politika var kļūt mērķtiecīgāka: sociālās palīdzības programmās var precīzāk noteikt atbalsta adresātus, palīdzību ģimenēm ar zemiem ienākumiem, pasākumus nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, kā arī reģionālās un nodokļu politikas korekcijas.
Energoresursu cenu krīzes laikā valdība varēja nodrošināt valsts atbalstu apkures rēķinu segšanai privātajām mājsaimniecībām, balstoties tieši MBA datos par to, cik liela daļa mājsaimniecību izdevumu aiziet siltumam, elektrībai un gāzei. Tieši šāda datu bāze būs būtiska arī nākotnē – klimata politikas, zaļās pārejas, energoefektivitātes un mājokļu politikas risinājumu izvērtēšanā.
Pieci gadi – regularitāte, kādā novērojama patēriņa paradumu maiņa
MBA tiek veikts reizi piecos gados, un šajā laikā mūsu patēriņa paradumi būtiski mainās. Ikdienā ienāk pakalpojumi, kas vēl nesen bija pieejami ļoti nelielai sabiedrības daļai vai pat neeksistēja vispār – strauji aug straumēšanas platformu un koplietošanas transporta izmantošana, piegādes un e-komercija kļuvušas par normu, populāri kļuvuši dažādu iepriekš neeksistējušu pakalpojumu abonementi un digitālie risinājumi. Ja patēriņa struktūru neatjauno regulāri, statistiskais priekšstats par tautsaimniecību atpaliek no reālās dzīves.
Tādēļ šajā MBA ciklā īpašs uzsvars likts uz tām izdevumu pozīcijām, kas pēdējos gados būtiski pieaugušas vai parādījušās no jauna – banku komisijām un finanšu pakalpojumiem, piegādēm un pakomātiem, digitālajiem abonementiem, bērnu pulciņiem un sporta nodarbībām, kā arī dažādiem individuālajiem pakalpojumiem. Šo kategoriju iekļaušana ļauj daudz precīzāk atspoguļot mūsdienu patēriņa struktūru un cilvēku faktisko ikdienu.
Kāpēc katra mājsaimniecība patiešām ir svarīga?
Šobrīd vienai aptaujā iekļautai mājsaimniecībai statistiski “aiz muguras” ir vairāk nekā trīssimt citas līdzīgas mājsaimniecības, kuras apsekojumā neiekļūst. Tas nozīmē, ka katras mājsaimniecības sniegtās atbildes palīdz precīzāk novērtēt atbilstošo sabiedrības slāni, kura dzīves apstākļi līdzīgi šai mājsaimniecībai.
Vienlaikus visā Eiropā samazinās respondentu atsaucība – cilvēkiem ir mazāk brīva laika, informācijas telpa ir pārpildīta, dominē komerciālas aptaujas un dažādi pētījumi, kas cīnās par uzmanību. Jo vairāk mājsaimniecības atbild, jo aptauju dati visaptverošāk atspoguļo visas sabiedrības grupas, ne tikai tās, kuras vieglāk sasniegt. Visērtāk mājās sastopami vientuļi pensionāri, savukārt ģimenes ar bērniem bieži ir ceļā, strādājošie ar augstākiem ienākumiem ilgāk uzturas darbā vai komandējumos. Līdz ar to katrs “jā” piedalīties apsekojumā ir sociāli atbildīgs lēmums, kas palīdz nodrošināt, lai politiskie lēmumi nerodas tikai par “redzamāko” sabiedrības daļu.
Par konfidencialitāti – bez kompromisiem
Svarīgi uzsvērt, ka CSP iegūtos datus izmanto tikai un vienīgi statistikas aprēķiniem. Tie netiek nodoti tiesībsargājošām iestādēm, nodokļu administrācijai vai uzņēmējiem. Datu aizsardzību nosaka gan ES regulas, gan Fizisko personu datu apstrādes likums, gan arī mūsu Statistikas likums, un katrs CSP darbinieks ir juridiski atbildīgs par jebkuru iespējamu informācijas izpaušanu. Pirms publicēšanas dati tiek apkopoti tā, lai nevienu konkrētu mājsaimniecību vai personu nevarētu identificēt, pat netieši kombinējot vairākus rādītājus.
Mēs apzināmies, ka iedzīvotāji uztic CSP ļoti personīgu informāciju par saviem ienākumiem un izdevumiem. Tieši tāpēc CSP ir ieinteresēta šo uzticību sargāt ne mazāk kā bankas – bez tās nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu statistiku.
Aicinājums: kad zvana statistiķis – tā ir iespēja, nevis traucējums
No 2024. gada 16. decembra līdz 2026. gada 1. februārim CSP aptaujā aptuveni 11 tūkstošus mājsaimniecību visā Latvijā – pilsētās un laukos, dažādos reģionos, dažādās ienākumu un sociālajās grupās. Katra no tām ir izvēlēta nejauši, balstoties uz stingriem statistikas principiem, lai kopā veidotu reprezentatīvu Latvijas sabiedrības portretu.
Respondentiem vispirms e-adresē tiek nosūtīts uzaicinājums piedalīties apsekojumā un aizpildīt mājsaimniecības anketu elektroniski. Ja tas dažādu iemeslu dēļ neizdodas, CSP intervētājs sazinās telefoniski un vienojas par citu ērtāku veidu. Tikai tad, ja ne e-pasts, ne telefona zvans nerezultējas internetā CSP Elektroniskās datu vākšanas vietnē aizpildītā aptaujā reģistrējoties caur latvija.lv, intervētājs dodas uz mājsaimniecības deklarēto dzīvesvietu. Divu nedēļu garumā mājsaimniecība fiksē ikdienas izdevumus vai glabā čekus, un šī detalizētā informācija vēlāk ļauj veidot daudz precīzāku priekšstatu par patēriņa struktūru dažādās sabiedrības grupās un sezonās.
Ja saņemat uzaicinājumu e-adresē, īsziņu vai pie jūsu durvīm pieklauvē CSP intervētājs, lūdzu, atrodiet laiku piedalīties. Jūsu aizpildītā anketa un divu nedēļu čeku krāšana ikdienas steigā prasa laiku un uzmanību, taču politiskajā un ekonomiskajā realitātē jūsu balss var nozīmēt atšķirību starp abstraktu “vidējo mājsaimniecību” un lēmumiem, kas patiešām atbilst jūsu un jums līdzīgo cilvēku vajadzībām.
Bez datiem nav rīcības. Jo precīzāks ir mūsu kopīgais priekšstats par to, kā dzīvo Latvijas mājsaimniecības, jo godīgākus, caurskatāmākus un ilgtspējīgākus lēmumus var pieņemt politiķi, uzņēmēji un arī katra mājsaimniecība, plānojot savu nākotni.
Autore ir Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā eksperte.
