Mindaugas Rakauskas. Publicitātes foto.
Valsts drošībā un noturībā aizvien lielāku lomu spēlē kritiskā infrastruktūra, tostarp energoapgāde, sakaru tīkli, datu pārraides sistēmas un citi risinājumi, kas nodrošina sabiedrības un valsts funkcionēšanu gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Pēdējo mēnešu notikumi, Latvijas gaisa telpā vairākkārt ielidojot bezpilota lidaparātiem, ir apliecinājuši, cik būtiska loma apdraudējuma brīdī ir stabilai sakaru infrastruktūrai un uzticamai informācijas apritei.
Paralēli tam, šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta Latgales un austrumu pierobežas stiprināšanai. Tāpēc arī jautājumam, kā kritisko infrastruktūru ciešāk integrēt valsts drošības sistēmā, tajā skaitā diskusijai par nacionālās viesabonēšanas ieviešanu konkrētajās krīzes situācijās, ir jābūt dienaskārtībā.
“Bite Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” šī gada maijā veiktajā sabiedrības aptaujā 89 % iedzīvotāju norādījuši, ka valstij ir būtiski savlaicīgi identificēt un reaģēt uz neatļautu dronu aktivitāti, īpaši pie robežām un kritiskās infrastruktūras objektiem. Savukārt 65 % aptaujāto atzīst, ka šūnu apraides paziņojumi palīdz saprast situāciju un nepieciešamo rīcību, turklāt 69 % respondentu apdraudējuma gadījumā rīkotos saskaņā ar tajos sniegtajām norādēm.
Šie dati skaidri parāda, ka sabiedrība sagaida gan efektīvu reaģēšanu uz apdraudējumiem, gan ieguldījumus infrastruktūrā, kas ļauj savlaicīgi identificēt un novērtēt draudus, kā arī nepieciešamības gadījumā informēt iedzīvotājus. Taču, vai pašreizējā pieeja kritiskās infrastruktūras izmantošanai pilnībā atbilst mūsdienu drošības izaicinājumiem?
Valsts noturība sākas ar gatavību, tāpēc ieguldījumi sakaru tīklos ir stratēģiski svarīgi
Kritiskās infrastruktūras noturība lielā mērā nosaka valsts spēju nodrošināt būtisku procesu nepārtrauktību situācijās, kad tie ir visvairāk nepieciešami. Viens no šādiem piemēriem ir valsts šūnu apraides sistēma, kas kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības informēšanas instrumentu ārkārtas situācijās.
Līdzīgi kā pārējie operatori “Bite Latvija” aktīvi iesaistījās tās ieviešanā, nodrošinot nepieciešamo tehnisko infrastruktūru un sadarbojoties ar valsts institūcijām risinājuma testēšanā un pilnveidošanā. Papildus tam, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras noturību, esam optimizējuši GPS uztvērēju izvietojumu un bāzes staciju iekārtu pozicionējumu, mazinot ārējo faktoru iespējamo ietekmi uz tīkla darbību un nodrošinot stabilāku sakaru infrastruktūras funkcionēšanu.
Arī kopumā vairāk nekā 20 gadu laikā “Bite Latvija” Latvijas sakaru infrastruktūras attīstībā ir investējusi apmēram 200 miljonus eiro, ik gadu tīkla attīstībā novirzot vēl aptuveni 20 miljonus eiro – tas ir ilgtermiņa darbs, ko sekmē tehnoloģiju attīstība, datu patēriņa tendences, kiberdrošības evolūcija un kopējā drošības situācija.
Autonomie sakaru risinājumi stiprinās valsts spēju darboties krīzes situācijās
Manuprāt, līdzās attīstītam sakaru tīklam un efektīvai šūnu apraides darbībai, viens no izšķirošiem kritiskās infrastruktūras attīstības virzieniem ir spēja saglabāt darbību krīzes situācijās, kad piekļuve ierastajiem resursiem ir ierobežota. Šajā kontekstā īpaši nozīmīgs ir Latvijā pirmais no elektroapgādes gandrīz neatkarīgās mobilo sakaru bāzes stacijas pilotprojekts, ko īstenoja “Bite Latvija”, sadarbojoties ar uzņēmumu “TeleTower”, kā arī citiem partneriem no industrijas un akadēmiskās vides.
Šī bāzes stacija spēj līdz pat 95 % nepieciešamās enerģijas saražot pati, izmantojot saules un vēja enerģiju, būtiski samazinot atkarību no centralizētās elektroapgādes. Vienlaikus svarīgi, ka tā nav tikai sakaru infrastruktūras objekts. Proti, šī stacija jau sākotnēji projektēta kā platforma dažādu sensoru, kameru, kā arī dronu un pretdronu risinājumu izvietošanai. Tas nozīmē, ka viena infrastruktūra vienlaikus var kalpot gan sakaru nodrošināšanai, gan valsts drošības vajadzībām.
Nacionālā viesabonēšana – kritisks noturības mehānisms krīzes situācijās
Šobrīd Latvijā tiek izstrādāti Elektronisko sakaru likuma grozījumi, kas paredz nacionālās viesabonēšanas ieviešanu konkrētajās krīzes situācijās. Šāds regulējums ļautu valdībai, pieņemot attiecīgu lēmumu, nodrošināt iedzīvotājiem sakaru pieejamību, izmantojot citu operatoru tīklus gadījumos, kad kāda infrastruktūra ir bojāta vai nav pieejama. Būtiski – šis risinājums netiek plānots kā pastāvīgs tirgus instruments, bet kā mērķēts krīzes pārvaldības mehānisms.
No nozares skatpunkta nacionālā viesabonēšana ir būtisks sistēmas noturības elements. Iespēja kritiskā brīdī pārslēgties uz cita operatora tīklu būtiski palielina kopējo sakaru sistēmas elastību un nodrošina, ka valsts dienesti, veselības aprūpes iestādes un citi kritiskie lietotāji saglabā nepārtrauktu savienojamību.
Vienlaikus šī jautājuma veiksmīga īstenošana prasa līdzsvarotu pieeju – skaidru regulējumu, godīgu izmaksu sadales modeli un ciešu sadarbību starp valsti un operatoriem. Eiropas līmenī nacionālā viesabonēšana arvien biežāk tiek skatīta kā drošības un noturības jautājums, un arī Latvijā tai jābūt daļai no plašākas kritiskās sakaru infrastruktūras attīstības stratēģijas, kas ietver gan publiskā–privātā sektora sadarbību, gan pakalpojumu sniedzēju diversifikāciju, gan civilās aizsardzības plānošanu.
Kritiskajai infrastruktūrai jābūt ciešāk integrētai valsts drošības sistēmā
Mēs varam būtiski stiprināt valsts drošību, gudri un atbildīgi izmantojot jau mūsu rīcībā esošos resursus. Latvijā jau šobrīd ir pieejama plaša un nepārtraukti funkcionējoša kritiskās infrastruktūras bāze – torņi, datu pārraides tīkli un elektroapgādes risinājumi. Izmantojot esošo infrastruktūru un koordinētu pieeju, jebkurus jaunus risinājumus iespējams ieviest ātrāk, efektīvāk un ar mazākām izmaksām, nekā veidojot visu no jauna.
Tāpēc, attīstot apdraudējumu monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēmas, izšķiroša nozīme ir ciešai sadarbībai starp valsti, drošības institūcijām un industriju, vienlaikus nodrošinot arī diversifikāciju – sadarbojoties ar visiem operatoriem, lai panāktu maksimāli plašu teritorijas un iedzīvotāju aptveri un pārklājumu.
Drošības vide Eiropā un Baltijas reģionā mainās straujāk nekā jebkad agrāk, tāpēc kritiskās infrastruktūras ciešāka integrācija valsts drošības sistēmā ir akūta nepieciešamība jau šodien. Jo agrāk spēsim pilnvērtīgi izmantot kritiskās infrastruktūras potenciālu drošības stiprināšanā, jo gatavāka Latvija būs gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumiem.
Autors ir Bite Latvija ģenerāldirektors.
