Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

  • Oskars Hartmanis
  • 07.01.2026.
Oskars Hartmanis. Publicitātes foto

Oskars Hartmanis. Publicitātes foto

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Turklāt Latvijā nekustamā īpašuma apdrošināšana nešķiet būtiska ne tikai privātpersonām – nereti netiek apdrošināti arī juridiskām personām un pat valstij piederošie īpašumi. Vienlaikus ik gadu palielinās dažādu risku ietekme un neparedzamība (piemēram, laikapstākļu radītie apdraudējumi), būvniecības izmaksas pieaug, līdz ar to zaudējumu novēršanas un atjaunošanas izdevumi palielinās, kādēļ īpašuma apdrošināšana kļūst par būtisku finanšu drošības un ilgtermiņa stabilitātes nodrošinājumu.

Ja raugāmies uz privātpersonām, BTA pieredzē šogad lielākās izmaksātās atlīdzības par mājokļiem nodarītiem bojājumiem sasniedz ap 180 000 eiro. Gadu no gada arī riski kļūst daudzveidīgāki un neprognozējamāki – no ugunsgrēkiem un applūšanas, līdz dabas stihijām jeb vētrām, lielgraudu krusai un plūdiem, kas pēdējos gados Latvijā kļūst par arvien biežāku parādību. Ja īpašums nav apdrošināts, izmaksas par remontdarbiem, jaunas iedzīves iegādi, ir milzīgas. 

Tas pats attiecas arī uz juridiskajām personām piederošajiem nekustamajiem īpašumiem – ja uzņēmums piedzīvo ugunsgrēku, tas ir ne tikai emocionāls pārdzīvojums par fiziska īpašuma bojāeju. Tie ir nākotnē negūtie ieņēmumi un diemžēl daudzos gadījumos, visticamāk, uzņēmuma dzīvotspēja ir apdraudēta (īpaši, ja, piemēram, ugunsnelaimes rezultātā iznīcināta ražošana ēka). 

Līdz ar to jautājums, kāpēc joprojām esam gatavi zaudēt gadiem lolotu un attīstītu īpašumu, dzīvojot ar domu, ka “ar mani jau nekas nenotiks”?

Paļaušanās tikai uz citu palīdzību liek aizmirst rūpes par savu drošību

Ļoti bieži sociālajos medijos redzam, ka pēc ugunsnelaimēm, kas noposta ģimenes vienīgo mājokli, aktivizējas ziedojumu vākšana cietušā īpašuma atjaunošanai un palīdzības sniegšanai. Ziedošana ir cēlsirdīga rīcība, kas parāda sabiedrības spēju apvienot spēkus, lai palīdzētu kādam, tomēr paraudzīsimies uz šiem gadījumiem no otras puses – ja īpašums būtu apdrošināts, līdzekļi tā atjaunošanai un ģimenes nodrošināšanai nebūtu jālūdz citiem, lauzot galvu, cik tad izdosies savākt un vai ar to pietiks?

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Daudzi cilvēki un uzņēmumi aizvien dzīvo ar sajūtu, ka neveiksme viņus neskars un grūtā brīdī kāds noteikti palīdzēs. Taču realitāte ir tāda, ka ziedojumi visbiežāk nespēj nosegt zaudējumus, savukārt uzņēmumiem “spēle ar uguni” lielākoties ir liktenīga. Kad runa ir par aizsardzību pret riskiem, paļaušanās uz citiem ir sevis mānīšana, atliekot un meklējot aizbildinājumus, kāpēc īpašumu neapdrošināt. Un šai pārliecībai ir tendence ieilgt līdz brīdim, kad nelaime sit. 

Mēs katru gadu izmaksājam īpašuma apdrošināšanas atlīdzībās miljoniem eiro, un šogad deviņos mēnešos vien tie ir bijuši 7,2 miljoni eiro. Līdz ar to atliek vien aplēst, cik apjomīgas summas Latvijas iedzīvotāji zaudē par tiem mājokļiem un komercīpašumiem, kas negadījumos paliek bez atlīdzībām.

Jebkurā drošības mehānismā ir jāiegulda

Rietumeiropā jau gadiem ilgi dzīvo izpratne, ka savā personīgajā un biznesa drošībā ir jāiegulda. Video novērošanas kameru uzstādīšana, apkures sistēmu regulāra apkope, apsardzes pakalpojumi, dūmu detektoru uzstādīšana un apdrošināšana. Lai arī par kādu drošības mehānismu īpašumam ir runa, ikvienā no tiem ir sistemātiski jāinvestē. 

Tajā pašā laikā praksē aizvien redzam, ka izpratne par apdrošināšanu vēl ir jāveicina, laužot virkni stereotipu un kāpinot cilvēku uzticēšanos apdrošināšanas sabiedrībām. Manuprāt, arī pašiem apdrošinātājiem ir aktīvi jāstrādā, piemēram, pie apdrošināšanas noteikumu vienkāršošanas. Šī ir viena no BTA galvenajām darbības prioritātēm pēdējo gadu laikā – mūsu fokuss ir uz maksimāli skaidru, ikvienam klientam saprotamu valodu, kas palīdz vienkārši saprast, ko polise piedāvā, kādus riskus tā sedz vai nesedz, kā pieteikt atlīdzību u. tml. Turklāt tas attiecas ne tikai uz apdrošināšanas noteikumiem, bet arī komunikāciju BTA mobilajā lietotnē, pašapkalpošanās portālā, saziņā ar klientiem zvanu centros. Mūsu mērķis ir atrast recepti, kur, 60 sekundēs izlasot informāciju, klientam ir skaidrs, ko paredz apdrošināšanas polise. Taču šī formula ir jāatrod, un tas prasa ilgtermiņa darbu.

Mūsu uzdevums ir arī veicināt apdrošināšanas pratību – izpratni par risku vadību un spēju izvēlēties sev atbilstošu aizsardzību. Šīs zināšanas ir tiešā veidā saistītas ar sabiedrības finansiālo stabilitāti, jo apdrošināšana pasargā no situācijām, kas var izraisīt būtisku finansiālu krīzi. Ja cilvēks jau no mazotnes saprot, kas ir drošība un kāpēc tā vajadzīga, izpratne par savu finansiālo drošību kļūst par savlaicīgi iedibinātu paradumu, nevis panisku reakciju brīžos, kad nelaime jau notikusi. 

Piemērs jārāda arī publiskajam sektoram

Svarīga loma apdrošināšanas pratības un drošības kultūras stiprināšanā ir arī valstij un pašvaldībām. Ja publiskais sektors pats konsekventi apdrošina sev piederošos īpašumus un demonstrē preventīvus risku pārvaldības principus, tas veido uzticību un rāda piemēru iedzīvotājiem. Savukārt, ja valsts pati savus riskus pilnībā nenosedz, apdrošinot tikai aptuveni pusi no tai piederošajiem īpašumiem, sabiedrībai ir grūtāk noticēt apdrošināšanas nepieciešamībai kā būtiskai drošības praksei, pasargājot sevi no finansiāla trieciena. 

Apdrošināšana nav greznība vai formāla prasība – tā ir apzināta izvēle par labu drošībai, stabilitātei un ilgtermiņa domāšanai. Jo ilgāk īpašumu apdrošināšanu uztveram kā izvēles iespēju, nevis pašsaprotamu drošības pamatu, jo lielāku finansiālo nastu uzņemamies brīžos, kad notiek neparedzamais. 

Mājokļi, uzņēmumi un publiskā infrastruktūra ir pamats gan cilvēku labbūtībai, gan valsts ekonomiskajai noturībai, un to aizsardzība nevar balstīties tikai cerībā uz veiksmi vai sabiedrības līdzjūtību. Tāpēc, veidojot drošības kultūru, kas balstīta izpratnē, atbildībā un ilgtermiņa domāšanā, šis ceļš ir kopīgi ejams – gan iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstij, gan arī apdrošinātājiem.

Autors ir AAS BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs.

 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.