Signe Bāliņa. Publicitātes foto.
Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.
IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.
Sasniegums ir arī nemainīgi augstā valsts digitālo pakalpojumu pieejamība gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Šī ir joma, kurā pārliecinoši izceļamies Eiropas Savienībā, kur vidējais līmenis valsts pakalpojumu digitālajā pieejamībā iedzīvotājiem bija 82,3% un uzņēmējiem 86,2%, kamēr Latvijā iedzīvotājiem tie bija 93,4% un uzņēmējiem – 96,2%. Tā ir teju pilnīga digitalizācija, nodrošinot ikvienam iespējas un ērtības saņemt publiskos pakalpojumus neatkarīgi no atrašanās vietas. Šo sasniegumu nedrīkst novērtēt par zemu, domājot par Latvijas uzņēmumu izaugsmi un profesionāļu personīgo produktivitāti.
Augstu vērtējama Latvijas uzņēmumu virzība uz MI risinājumu ieviešanu darba efektivitātes kāpināšanā. Būtisks lielo uzņēmumu īpatsvars jau ir ieviesis MI tehnoloģijas savā darbībā, un ievērojams skaits arī pārējo uzņēmumu apsver iespēju tās ieviest. MI darba efektivitātei var izmantot jebkurš uzņēmums neatkarīgi no lieluma: lieliem uzņēmumiem ir ievērojams datu apjoms, ko ar MI palīdzību var izmantot procesu efektivizācijai, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ikdienu atvieglo MI pielietojums, piemēram, reklāmas un marketinga vajadzībām.
Par procesu efektivitāti, MI un jaudu domājuši arī šī gada “Platīna pelei” nominētie un balvu saņēmušie projekti, kas rāda piemēru ambīcijām un vīzijai, īstenojot plaša mēroga ieceres. “Platīna peli” kategorijā “Valsts digitālā transformācija” saņēma LMT un Rīgas pašvaldības policijas projekts, ieviešot automatizētu satiksmes plūsmas uzraudzību un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksāciju. Tas ir nozīmīgs solis gan valsts pārvaldes digitalizācijā, gan kompleksu procesu vadībā. Vienlīdz nozīmīgs ir “Platīna peli” kategorijā “Uzņēmuma digitālā transformācija” starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņēmušais LMT un SIA “Baltic Container Terminal” projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu “Baltic Container Terminal” teritorijā.
Kamēr meklējam veidus, kā mazināt birokrātijas līmeni, svarīgs sasniegums ir “Latvenergo” īstenotais MI asistents uzņēmuma Elektronisko iepirkumu kvalifikācijas sistēmā, kas sniedz nozīmīgu atbalstu lēmumu pieņemšanā, veicot analīzi par piegādātāju piedāvājumu atbilstību iepirkuma nolikuma prasībām. Šo projektu novērtējusi gan žūrija, kas tai piešķīra “Platīna peli” kategorijā “Uzņēmuma digitālā transformācija” starp lielajiem uzņēmumiem, gan sabiedrība, kas lēma tai piešķirt Simpātiju balvu. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera augstu novērtē produktivitātes pienesumu, ko sniedz “airBaltic” iniciatīva, ieviešot “Starlink” internetu savā flotē.
Latvijas IKT nozares panākumu pamatā ir ambīcijas un zināšanas. Kategorijā “Labākā kiberdrošības iniciatīva” visi projekti bija vērsti uz sabiedrības izglītošanu, lai iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma vai pieredzes spētu sevi pasargāt. Ar “Platīna peli” tika apbalvota “Tet” un “Latvijas Drošāka interneta centra” izveidotā “Tet digitālās drošības skoliņa”, kas jau pirmsskolas vecuma bērniem sniedz iespēju apgūt kiberdrošības pamatus.
Izcili pedagogi ir tie, kuri veido nākamo profesionāļu paaudzi, kas stiprina Latvijas IKT nozares veiksmes stāstu. Tāpēc ik gadu ar “Platīna peli” tiek godināti arī skolotāji. Visi šogad nominētie pedagogi var lepoties ar to, ka iet vienā solī ar laikmeta tendencēm, skolēniem piedāvājot iespējas apgūt kiberdrošības pamatus, mācību saturā integrējot MI un demonstrējot šī instrumenta jēgpilnu izmantošanu. “Platīna peli” saņēma Dace Okmane, Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra vadītāja un Liepājas Liedaga vidusskolas skolotāja, tomēr visi nominanti ir izcili piemēri iedvesmojošam un modernam pedagogam, kas jauniešus sagatavo mūsdienu pasaulei.
Īsi pirms LIKTA konferences “LIKTA JAUDA 2025” Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs publicēja DigCom 3.0 – Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvara jaunāko versiju. Tajā definētas piecas digitālo kompetenču jomas, kas papildinātas ar mākslīgā intelekta dimensiju, nostiprinot šī instrumenta lomu mācību procesā, uzņēmējdarbībā un sadzīvē un sniedzot likumdevējiem, politikas plānotājiem un mācībspēkiem ceļa karti tā integrēšanai mācību procesā.
Šī gada “LIKTA JAUDA 2025” konference un pasniegtās “Platīna peles” apliecina Latvijas IKT nozares jaudu un spēju iet ne vien kopsolī ar pasaules tehnoloģiju tendencēm, bet arī būt pat tām priekšā.
Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.
