Alus darītavas "Aldaris" alus meistare Dace Šķēle. Publicitātes foto
Alus nozare joprojām daudziem asociējas ar fiziski smagu un vīrišķīgu darbu. Šim priekšstatam ir vēsturisks pamats - agrāk alus kvalitāte lielā mērā bija atkarīga no spējas vadīt raudzēšanu ar ierobežotām kontroles iespējām, kā arī meistara spēka un izturības. Mūsdienās ikdienas darbu arvien vairāk nosaka laboratorijas pārbaudes, automatizētas iekārtas, kvalitātes kontrole un dažādu speciālistu sadarbība, tāpēc mainās arī prasmes, kas vajadzīgas darbam nozarē.
Alus kvalitāti veido darbs, ko pircējs neredz
Ražošana prasa precīzu katra posma uzraudzību - komandai jāzina, kādas izejvielas izmantotas, kā mainās temperatūra, kā strādā iekārtas, vai raudzēšana notiek paredzētajā ritmā un vai gala produkts atbilst kvalitātes prasībām. Lēmumu pamatā ir pārbaudes, mērījumi un iepriekšējo ražošanas ciklu pieredze. Šādā vidē alus meistars nestrādā viens - viņam līdzās ir tehnologi, laboratorijas speciālisti, kvalitātes kontroles komanda un iekārtu uzturētāji, kuru darbs kopā veido rezultātu, ko pircējs novērtē ļoti vienkārši: iecienītajam alum jāgaršo pazīstami, neatkarīgi no partijas, sezonas vai ražošanas dienas. Aiz šīs šķietami pašsaprotamās stabilitātes slēpjas ikdienas disciplīna, precīzi procesi un spēja savlaicīgi saprast, kurā ražošanas posmā radusies problēma.
Kļūda ražošanā ātri skar uzticību
Novirzes raudzēšanā, temperatūras režīmā, izejvielu kvalitātē vai laboratorijas pārbaužu rezultātos jāpamana laikus, jo vēlu atklāta kļūda var skart visu partiju, aizkavēt piegādes, palielināt izmaksas un radīt sūdzības. Šādos brīžos kvalitāte kļūst par uzticības jautājumu starp ražotāju, pircēju, veikalu un restorānu – cilvēks, kurš regulāri izvēlas konkrētu alu, sagaida pazīstamu garšu, savukārt tirdzniecības un viesmīlības uzņēmumi rēķinās ar stabilām piegādēm un produktu, uz kuru var paļauties. Tāpēc mūsdienu darītavā svarīga ir ne tikai prasme saražot labu alu vienreiz, bet spēja atkārtot vienādu rezultātu atkal un atkal. To nodrošina tehnoloģijas, kvalitātes sistēmas un cilvēki, kuri saprot procesu kopumā, nevis tikai savu atsevišķo uzdevumu. Jo sarežģītāka kļūst ražošana, jo lielāka nozīme ir sadarbībai starp speciālistiem, kuri prot savienot praktisko pieredzi ar datiem, mērījumiem un kvalitātes prasībām.
Nozarē nepieciešamas arvien plašākas prasmes
Mūsdienīgā ražošanas vidē strādā aldari, tehnologi, laboratorijas speciālisti, kvalitātes vadītāji, inženieri, iekārtu uzturētāji un cilvēki, kuri izstrādā jaunas receptes un pielāgo tās ražošanai. Šis darbs prasa zināšanas par izejvielām, raudzēšanu, iekārtām, kvalitātes prasībām, sensoriku un tirgus vajadzībām, tāpēc vecais priekšstats par alus ražošanu kā galvenokārt fizisku un vīrišķīgu darba vidi arvien mazāk atbilst ikdienas realitātei. Nozarē arvien svarīgāka kļūst kompetence, atbildība, precizitāte un spēja sadarboties ar citiem speciālistiem. Tas attiecas arī uz sievietēm alus darītavās, kuru profesionālā loma jāvērtē pēc zināšanām, pieredzes un darba rezultāta, nevis pēc dzimumam piedēvēta skatījuma vai īpašībām. Ja alus darīšanas uzņēmumi vēlas piesaistīt plašāku speciālistu loku, tiem ir skaidrāk jāparāda, cik dažādas profesijas strādā aiz viena produkta un kādas prasmes šodien vajadzīgas alus ražošanā.
Patērētāji arvien vairāk vērtē sastāvu
Arī pircēju paradumi maina arī darītavu darbu: jo izvēlē arvien lielāku nozīmi iegūst sastāvs, alus veids un nemainīga kvalitāte. Alus kultūra šajā ziņā tuvojas kafijai un vīnam, jo cilvēki vairāk interesējas par garšas niansēm, retāk paļaujas uz ieradumu un sagaida skaidrāku informāciju par produktu. Vienlaikus aug interese par bezalkoholisko alu un vieglākām izvēlēm, kurās svarīgs ir līdzsvars starp garšu, ikdienas ritmu un dzīvesveidu. Ražotājiem jāspēj šo interesi pārvērst produktos, kurus var stabili saražot lielākā apjomā, nezaudējot garšu un kvalitāti. Tas prasa gan tehnoloģiju un kvalitātes kontroles prasmes, gan spēju saprast tirgu, attīstīt jaunas receptes un ņemt vērā arī prasības pret resursu izmantošanu, energoefektivitāti un ietekmi uz vidi.
Darba tirgū nozares tēlam būs lielāka nozīme
Tuvākajos gados alus nozarei būs jākonkurē par cilvēkiem, kuri pārzina pārtikas ražošanu, prot strādāt ar tehnoloģijām, saprot kvalitātes vadību un spēj pielāgot produktus mainīgiem patērētāju paradumiem. Ja alus ražošana publiski vēl aizvien saistīsies galvenokārt ar fizisku un vīrišķīgu darbu, daļa potenciālo speciālistu šo vidi neuztvers kā sev pieejamu, lai gan reālā darītavu ikdiena jau sen ir daudz plašāka. Tāpēc uzņēmumiem ir skaidrāk jāstāsta par to, kādu profesiju pārstāvji tajos strādā, kādas ir nepieciešamās prasmes un kā ražošanas ikdiena izskatās praksē. Mūsdienu alus darītavā cilvēka pieredze joprojām ir svarīga, taču tās vērtību arvien vairāk nosaka spēja strādāt ar datiem, mērījumiem, kvalitātes prasībām, tehnoloģijām un produktu izstrādi. Jo skaidrāk nozare parādīs reālo darbu, jo vieglāk tai būs piesaistīt speciālistus, kas vajadzīgi turpmākai attīstībai.
Autore AS Aldaris ražošanas vadītāja, tehnoloģe.
