Lauma Paegļkalna. Publicitātes foto.
Vai zinājāt, ka katrs ieguldītais eiro cietumu modernizācijā ilgtermiņā ietaupa trīs eiro no mūsu – nodokļu maksātāju – naudas? Daudziem šis apgalvojums var šķist pretrunīgs. Cietumi sabiedrības apziņā bieži asociējas tikai ar sodu – ar vietu, kur “ieslēdz un aizmirst” tos, kuri pārkāpuši likumu.
Taču patiesībā tas nav jautājums par ērtībām noziedzniekiem. Tas ir fundamentāls jautājums par mūsu visu drošību, par valsts ekonomisko efektivitāti un par to, vai esam gatavi maksāt par sistēmas nepilnībām divreiz – vienreiz uzturot neefektīvu infrastruktūru un otrreiz ciešot no atkārtotiem noziegumiem.
Jaunu cietumu būvniecība nav izdevums. Tā ir stratēģiska investīcija.
Vecās sistēmas slēptā cena
Ieskatīsimies patiesībai acīs – Latvijas cietumu sistēma gadu desmitiem ir bijusi nasta, ko velkam līdzi no pagātnes. No deviņām ieslodzījuma vietām sešas atrodas ēkās, kas ir vecākas par simts gadiem. Tās būvētas cariskās Krievijas vai padomju okupācijas laikā, kad soda izpildes mērķis bija salauzt, nevis labot.
Šajās telpās valda drūma atmosfēra, kas ne tikai degradē cilvēku, bet arī rada augsni neformālai kriminālajai hierarhijai. Tā vietā, lai cietums pārrautu noziedzības ķēdi, vecā infrastruktūra to nereti nostiprina.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Spīdzināšanas novēršanas komiteja gadiem ilgi kritizējušas Latviju par apstākļiem, kas robežojas ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Taču šī kritika nav tikai morāls vai reputācijas jautājums – tai ir konkrēta finansiāla cena. Katrs spriedums pret Latviju, katra kompensācija ir nauda, ko varētu ieguldīt izglītībā vai veselības aprūpē.
Turklāt simtgadīgu, energoneefektīvu ēku uzturēšana ir ārkārtīgi dārga. Mēs burtiski sildām gaisu un tērējam milzīgus resursus, lai apsargātu nepiemērotas teritorijas, kur nepieciešams nesamērīgi liels personāla skaits vienkāršai uzraudzībai. Tas atstāj maz laika jēgpilnam darbam ar cilvēku.
Visdārgākā izmaksu pozīcija tomēr ir atkārtotā noziedzība jeb recidīvs. Ja cietums nespēj mainīt cilvēka uzvedību, viņš atgriežas sabiedrībā vēl bīstamāks. Tas nozīmē jaunus cietušos, jaunus policijas izsaukumus, jaunus tiesas procesus un – atkal – jaunas izmaksas ieslodzījumam. Tas ir apburtais loks, ko vecā infrastruktūra nespēj pārraut.
Jaunais Liepājas cietums – investīcija ar izmērāmu atdevi
Tieši tāpēc jaunais Liepājas cietums, kas durvis pirmajiem ieslodzītajiem vēra 2026. gada februārī, nav vienkārši kārtējais būvobjekts. Tas ir vēsturisks pagrieziena punkts – pirmais cietums, kas uzcelts Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Projekta kopējās izmaksas bija 125,87 miljoni eiro, taču, pateicoties efektīvai vadībai, valsts budžetā tika ietaupīti 5,3 miljoni eiro un darbi pabeigti pirms termiņa. Komplekss aizņem vairāk nekā 30 hektārus un spēj uzņemt 1200 ieslodzīto – aptuveni trešdaļu no visiem ieslodzītajiem Latvijā. Tas nozīmē, ka ar vienu modernu objektu būtiski mainām apstākļus valsts mērogā.
Galvenais ieguvums slēpjas tehnoloģijās un plānojumā. Modernā infrastruktūra – kameras, sensori, pārdomāts telpu izvietojums – ļauj nodrošināt augstāku drošības līmeni ar mazāku darbinieku skaitu, kas nodarbojas tikai ar uzraudzību. Tas atbrīvo resursus, lai personāls varētu fokusēties uz resocializāciju.
Ēkas pašas par sevi, protams, nestrādā. To dara profesionāļi ar zināšanām, cieņu un pacietību. Taču jaunā infrastruktūra ir instruments, kas ļauj racionālāk izmantot valsts resursus un sasniegt reālus rezultātus.
Ilgtermiņā tas nozīmē ievērojamu līdzekļu ietaupījumu. Energoefektīvas ēkas ir lētāk uzturēt. Optimāls darbinieku skaits samazina izmaksas. Un, pats galvenais, efektīva vide samazina recidīva risku.
Drošāka sabiedrība – resocializācijas ekonomika
Mums jābeidz domāt par resocializāciju kā par “ekstru” vai labdarību. Resocializācija ir ekonomika. Katrs bijušais ieslodzītais, kurš atrod darbu un vairs neizdara noziegumus, kļūst par nodokļu maksātāju, nevis valsts apgādājamo.
Jaunajos cietumos, tostarp Liepājā un topošajā sieviešu ieslodzījuma vietā Cēsīs, uzsvars tiek likts uz darbu un izglītību. Darbnīcas, mācību klases un profesionālās mācības ir kritiski svarīgas, jo vairums ieslodzīto kādreiz atgriezīsies sabiedrībā. Jautājums ir tikai – kādi viņi atgriezīsies?
Vai viņi būs zaudējuši pēdējās sociālās prasmes un kļuvuši vēl agresīvāki, vai arī viņiem būs profesija, arī ikdienišķas sadzīviskas prasmes, kuru daudziem patiesībā pietrūkst, un cerība uz normālu dzīvi?
Šajā kontekstā nozīmīgs ir jaunais Mācību centrs Olainē, kas tika atklāts 2025. gada sākumā. Tā ir 9 miljonu eiro investīcija cilvēkresursos (ar 85% Norvēģijas grantu atbalstu). Šeit tiek sagatavoti profesionāli darbinieki, kuri prot strādāt ar notiesātajiem mūsdienīgi – nevis pēc padomju okupācijas laika uzraugu metodēm. Profesionāls darbinieks spēj pamanīt krīzi, novērst konfliktu un motivēt pārmaiņām. Tas tieši ietekmē drošību cietumā un vēlāk – drošību uz ielām.
Reģionālā ekonomiskā ietekme
Cietumu būvniecība un darbība ir arī būtisks ekonomikas dzinulis reģionos. Liepājas cietuma būvniecībā tika iesaistīti vairāk nekā 2200 speciālistu un 214 uzņēmumi, no kuriem aptuveni 30% bija no Kurzemes reģiona.
Tagad cietums nodrošina līdz pat 450 stabilām darbavietām ar konkurētspējīgu atalgojumu (sākot no 1480 eiro). Tā ir nauda, kas paliek reģionā un veicina vietējo ekonomiku.
Slēdzot vecos cietumus pilsētu centros – Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī – atbrīvotas vērtīgas teritorijas attīstībai. Tās var izmantot uzņēmējdarbībai, mājokļiem vai sabiedriskām vajadzībām.
Arī projekts “SOLIS”, kura ietvaros ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu (17,6 miljoni eiro) tiek veidots jauns sieviešu cietums Cēsīs un atklātais korpuss Olainē, piesaista ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikai
Cilvēktiesības un valsts briedums
Mūsdienīga valsts nav iedomājama bez cieņas pret cilvēkiem, un cietumu sistēma ir viens no spilgtākajiem valsts brieduma rādītājiem. Jaunā infrastruktūra ļauj Latvijai pilnvērtīgi izpildīt starptautiskās saistības.
Īpaši nozīmīgs ir topošais sieviešu cietums Cēsīs. Tā nav tikai jauna ēka – tā ir jauna pieeja. Projektā īpaša uzmanība pievērsta sievietēm, kuras cietušas no vardarbības un kurām nepieciešama specifiska terapija un atbalsts. Mātes un bērna nodaļas izveide ir ieguldījums nākotnes paaudzē.
Noslēgums
Ir laiks mainīt domāšanu, ka cietums ir paredzēts tikai sodam. Mūsdienās tas ir sabiedrības drošības instruments. Jauni cietumi nav “komforts noziedzniekiem” – tā ir drošība mums pašiem.
Sods nedrīkst atņemt cilvēkam iespēju mainīt savu dzīvi. Otrā iespēja nav tikai metafora, bet racionāla izvēle, kas atmaksājas mums visiem.
Ikviena novērsta laupīšana, ikviens cilvēks, kurš neatgriežas noziedzībā, ir ieguvums – gan morāls, gan finansiāls.
Mēs būvējam nevis mūrus, bet sistēmu, kas saprot: otrā iespēja nav vājums. Tā ir gudra valsts izvēle.
Autore ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
