Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Nekad neesmu slēpusi, ka pret depozītsistēmu izturos ļoti atturīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka tāda, kāda tā iecerēta Latvijai, mani pat negatavojas skart.
Esmu cilvēks, kas nedzer ne alu, ne limonādes, un ūdeni vienmēr dzeru no savas vieglmetāla pudeles. Tāpēc man arī turpmāk nebūs itin nekādas iespējas nodot izlietoto iepakojumu un saņemt atpakaļ kaut daļu naudas. Nav jau tā, ka manā saimniecībā nerodas atkritumi: parastajā miskastē mēnesī izmetu ap 100 gramu citur neliekamu sīkumu, šķiroto atkritumu kastītē nonāk ap 400 gramu iepakojuma un tad vēl vairāki kilogrami mizu un tējas biezumu aizceļo uz slieku kasti. Pie šķirotajiem atkritumiem visbiežāk nonāk piena produktu iepakojums, tāpēc jau sen prātoju, cik labi būtu, ja to varētu nodot depozītsistēmā.
