Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Tālmācības skolām pašlaik draud mazāks finansējums un stingrākas prasības - izglītības politikas veidotāji aktīvi diskutē par šo skolu kvalitāti, par eksāmenu rezultātiem un skolēnu sekmēm, aizmirstot, ka tālmācībā mācās bērni ar dažādām dzīves situācijām. Arī tādi, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši neērti klātienes skolām. Pirms diskutēt par aizliegumiem tālmācībai, daudz svarīgāk būtu rūpīgi izanalizēt, cik daudz un dažādās situācijās tālmācība ir vienīgais risinājums, lai mēs nenonāktu līdz analfabētismam.
“Neērtajiem” tālmācība ir vienīgais risinājums
Pieaugošo interesi par tālmācību ir ietekmējuši dažādi faktori – tehnoloģiju pieejamība un lielāka mobilitāte, kā arī pandēmijas sekas, kas daudziem skolēniem radīja grūtības un papildus stresu, atgriežoties pie mācībām klātienē, tāpēc viņi izvēlējās mācības turpināt attālināti. Diemžēl, bet realitātē ir arī daudzas skolas, kuras cenšas atbrīvoties un atbrīvojas no t.s. “neērtajiem” bērniem, kad uz skolēniem tiek izdarīts spiediens, lai viņi atstātu tradicionālo skolu. Šiem bērniem tālmācība ir vienīgā iespēja. Ja nebūtu iespējas mācīties attālināti, kur šie bērni iegūtu izglītību? Protams, tālmācība nav tikai stāsts par bērniem ar uzvedības traucējumiem vai mācīšanās grūtībām – ir virkne skolēnu, kuri pandēmijas laikā secināja, ka viņiem daudz labāk patīk un padodas mācīties vienatnē, savā ritmā. Tālmācībā mācās arī augsti motivēti jaunieši, kuri demonstrē ļoti labas sekmes, kā arī jaunieši, kuri strādā vai nodarbojas ar profesionālo sportu, un fiziski nevar apmeklēt skolu klātienē. Šie jaunieši paši spēj plānot savu laiku un mācīties bez vecāku vai pedagogu pastiprinātas uzraudzības.
Skolu reorganizāciju rezultāts
Skolu reorganizāciju rezultātā lauku reģionos tika likvidētas daudz skolas. Daudzām ģimenēm tas radīja papildus grūtības un rodas jautājums, kā ir notikusi šo skolu skolēnu iekļaušanās, vai šo skolu skolēniem ir iespēja apmeklēt (izbraukāt) uz skolu tuvākā/tālākā apkārtnē? Kopumā trūkst informācijas par reorganizācijas rezultātiem. Turklāt daudzos lauku reģionos ir grūtības ar sabiedrisko transportu, bērni ilgu laiku pavada skolēnu autobusā ceļā uz skolu un mājām. Arī šā iemesla dēļ daudzas ģimenes ir izvēlējušās bērnu izglītošanu tālmācībā.
Tālmācība ir vienīgā iespēja pieaugušajiem, kuri noteiktā dzīves posmā ir nolēmuši iegūt pamata vai vidējo izglītību. Vakarskolas ir likvidētas, bet tālmācība sniedz iespēju mācīties arī tad, ja ir pilnas slodzes darbs. Turklāt iespēja mācīties attālināti daudziem ir izšķirīga tālākas karjeras veidošanā, iegūstot izglītību, kā arī lai izvairītos no sabiedrības nosodījuma vai nepilnvērtības sajūtas.
Visi nav vienādi
Mums jābeidz raudzīties uz skolēnu sniegumu ar vēlmi salikt visus tabulās, reitingos, vadoties pēc sekmēm un procentiem. Visiem bērniem nav vienādas spējas un nevaram sagaidīt vienādus rezultātus. Šeit nāk prātā karikatūra, kur vairākiem dzīvniekiem – kaķim, zilonim, sunim un čūskai – tiek dots viens uzdevums, uzkāpt kokā. Ir skaidrs - lai cik labi un talantīgi viņi būtu, visi nespēs izpildīt šo uzdevumu vienlīdz labi. Lai gan daudzi no mums saprot šīs karikatūras ironiju, nez kāpēc pret skolēniem izturamies tieši tāpat.
Politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji neredz cilvēku. Viņi ir ļoti atrauti no realitātes, nekad nav klātienē strādājuši, vērojuši, sapratuši, iedziļinājušies skolotāju un skolēnu darbā. Pašlaik izskan tikai idejas par finansējuma samazinājumu, tālmācības aizliegšanu noteiktā vecuma grupā, bet ierēdņi nepiedāvā citu alternatīvu.
Iedziļinoties detalizētāk un diskutējot par tālmācību, netiek ņemts vērā, ar kādu zināšanu līmeni, pieredzi un sajūtām skolēni pārnāk no tradicionālajām skolām. Daudziem tālmācība ir pēdējā iespēja, robežšķirtne, kas palīdz izvairīties no analfabētisma. Tālmācībā nonāk tik dažādi jaunieši – no ļoti motivētiem līdz tādiem, kuriem tas ir vienīgais risinājums. Samazinot iespējas, pirmā grupa atgriezīsies klātienes skolās, bet kas notiks ar pārējiem?
Atgriešanās klasē daudziem radīs trauksmi
Arī tiem skolēniem, kuri tomēr atgriezīsies klātienes skolās piespiedu kārtā, tas nepaliks bez sekām. Tiem, kuri devuši priekšroku tālmācībai, mācībām sev ērtā vietā un ritmā, atgriešanās klasē var radīt grūtības: trauksmi, problēmas iekļauties klasē, nepilnvērtības sajūtu un citus izaicinājumus. Rezultātā šiem bērniem un jauniešiem būs nepieciešama psihologa palīdzība. Jau tagad daudzās Latvijas skolās nav psihologu, sociālo pedagogu, skolotāju palīgu. Ja pieaugušiem ir lielākas spējas pielāgoties grūtībām, pusaudžiem tas ir daudz grūtāk. Kā mēs varam sagaidīt, lai bērns, kurš skolā bijis neērts, nevēlams, kurš jau ir saņēmis negatīvu novērtējumu no skolotājiem un sabiedrības, vēlētos atgriezties pie tradicionāla mācību formāta?
Izglītības sistēmā ir daudz problēmu un izaicinājumu, un daudzas ģimenes ir atradušas risinājumu – tālmācību. Samazinot tālmācības iespējas, daļa atteiksies no domas par izglītības ieguvi, samazinot iespējas veidot veiksmīgu karjeru, strādāt, pelnīt un uzturēt sevi vai ģimeni. Tas vēl vairāk veicinās cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, jo darba tirgus mainās un nākotnē aizvien mazāk vajadzēs mazkvalificēta darba darītājus. Atņemot iespēju iegūt izglītību tālmācībā, arvien vairāk cilvēku paliks bez izglītības, veicinot analfabētismu valstī. Ko darīs cilvēks bez izglītības un bez darba iespējām? Riskējam atgriezties 90. gados.
Autore ir psiholoģe un jauniešu motivācijas trenere
