Jūlija Celmiņa pagājušā gadsimta 40.—50. gados rakstītās dienasgrāmatas lappuses
Trimdinieka Jūlija Celmiņa dienasgrāmatu lappuses
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5
Pirms nu jau vairāk nekā astoņdesmit gadiem — 1944. gada atvasarā, rudenī un 1945. gada pavasarī — liels skaits latviešu kāpa nedrošās laivās, lai dotos uz Gotlandi. Tūkstošiem citu iekļuva piespiedu evakuācijas vilnī vai, apstākļu spiesti, nonāca Eiropas rietumos un kļuva par bēgļiem, vēlāk trimdiniekiem.
Mūsdienās bēgļu plūsmas tiek fiksētas, datētas un pat kartētas, tāpat kā vēsturisko pārmaiņu procesi, taču lielos vispārinājumos katrs atsevišķais cilvēks zūd. Par laimi, mikrovēsturē fokuss ir uz indivīda pieredzēto un pārdzīvoto, tajā par noderīgu izpētes avotu uzskata gan vēstules un dienasgrāmatas, gan citus privāta rakstura materiālus. Pirms pāris gadiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves autobiogrāfiju krājumā nonāca trimdas literāta Jūlija Celmiņa dienasgrāmatas un citi autobiogrāfiski pieraksti1 — filozofiskas ievirzes pārdomas, kas no personīgā rosina uz plašākiem vispārinājumiem.
