Latviešu leģiona 15. divīzijas 34. kājnieku pulka virsnieku grupa Bardovo apkārtnē Krievijā 1944. gada aprīlī
Ko var atrast Latvijas Kara muzeja izveidotajā datubāzē par karavīriem divos pasaules karos
Viņa piezvanīja uz muzeju un raudāja — atradusi tēva brāli, par kuru ģimene līdz šim nezināja, kas ar viņu noticis pēc Otrā pasaules kara. Vārds uziets janvāra beigās atklātajā Kara muzeja datubāzē Latviešu karavīri. Tātad viņš bija pārdzīvojis karu, bet Latgales pusē palikušajai ģimenes daļai un bijušajam karavīram, kas, visticamāk, palika Rietumos, dzīves ceļi vairs nekrustojās. Dzīvojuši paralēlas dzīves, saka Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis par saviļņojošo telefonsarunu.
Kad Beļģijas Zedelgemas nometnes karagūstekņu sarakstā atradis sava vecākā brāļa vārdu, arī kāds kungs kļuvis emocionāls — pirms tam bijis pārliecināts, ka brālis kritis karā. Vēlāk uzzinājis, ka brālis dzīvojis Austrālijā, kļuvis par mecenātu. Miris 80. gados, ar ģimeni tā arī nav sazinājies, jo pēckara Latvijas okupācijas situācija daudziem neļāva veidot saites ar tuviniekiem. Šādi stāsti atklāj, ko Otrais pasaules karš nodarījis Latvijas tautai.
