Ar tēva bišu maizi kabatā

  • Ieva Puķe
  • 27.09.2017
  • IR
«Meita Anete daudz ceļoja, un viņai vajadzēja bišu maizi līdz paņemt, bet kurš jaunietis ar burciņu un karoti brauks? Izdomājām, ka to var sapakot pastiliņās, lai var iemest mašīnā,»  uzņēmuma Bee Bite rašanos komentē mamma Zinta Spēlmane.
Foto — Ģirts Ozoliņš, Picture Agency

«Meita Anete daudz ceļoja, un viņai vajadzēja bišu maizi līdz paņemt, bet kurš jaunietis ar burciņu un karoti brauks? Izdomājām, ka to var sapakot pastiliņās, lai var iemest mašīnā,» uzņēmuma Bee Bite rašanos komentē mamma Zinta Spēlmane. Foto — Ģirts Ozoliņš, Picture Agency

Saulainā rudens dienā meža ceļš aizved uz bišu dravu Dūrās netālu no Saldus. Gaisā atvadas vasarai cits pēc cita izkliedz dzērvju kāši. Arī medus sezona ir beigusies, bites sabarotas ziemai un ir mierīgas, stropiem var pieiet bez aizsargtērpa.

«Tēvs joko, ka reti kuram darba devējam ir miljoniem darbinieču un visas sievietes,» iesmejas Anete Spēlmane. Toties viņai ar mammu Zintu septembrī uzņēmējdarbība uzņem apgriezienus. SIA Bee Bite pastilas, kas veidotas no vērtīgās bišu maizes, cilvēki meklē tad, kad sāk kristies organisma imunitāte un apkārt spieto vīrusi.

Fermentēti ziedputekšņi

Vienas no spēcīgākajām Anetes bērnības atmiņām ir tēva Aigara Spēlmaņa rosīšanās pie bišu stropiem un medus sviešana, kur arī viņai bija jāpalīdz. Tēvs, pēc izglītības meliators, sākumā darbojies ar bitēm hobija līmenī, jau skolas laikā gājis palīgā kolhoza biteniekam. «30 gadu noteikti sanāk. Tev ir 30 gadu,» uz Anetes pusi skatās mamma Zinta, kad jautāju, cik ilga ir ģimenes «medus pieredze». «Bišu maizi, protams, paši visu laiku lietojām.»

Jaunākajā žurnālā