Nikijs pats izracis aku, uzslējis siltumnīcu un sastādījis jaunu ābeļdārzu. Patlaban mājā iebūvē labierīcības un dušu. Foto — TUESI.LV
Dabas mīļotājs
Ceļš uz Nikija (37) mājām Liezērē, Madonas pusē, ir drausmīgs. Trepe krata, un dubļi nēsā automašīnu, šķaidīdami šļakatas līdz logiem. Kad saku to, izkāpjot Raukšu pagalmā, Nikijs smaidot rāmi atbild: «Jā, ir traks.» Tā ir tikai pirmā miera pilnā atbilde. Ar nākamo viņš pārsteidz, rādot dārzā izveidotu dušu. Tā būvēta no plēves un koka un darbināma tikai vasarā. Rudeņos un ziemā jāmazgājas bļodā ar siltu ūdeni. «Pierod. Nav tik traki. Sievietei gan tas ir izaicinājums,» nosaka Nikijs. Gabaliņu tālāk paaicina nostāties vietā, kas viņam patīk vislabāk, — te paveras skaistākais skats no Raukšu mājām uz kalnu, ieleju, nelielu upīti, kuplām eglēm. Redzēt var tālu. «Tas ir maksimālais skaistums, ko no Latvijas dabas var iegūt.»
