Zaiga Pavlovska
Vyss globojās mozuos lītuos i vītuos. Kotru reizi, kod atsagrīžu Rēzeknē nu eisuoka ci garuoka braucīņa, saprūtu, ka asu sātā. Ite ir īpaša aura, ite ir poši tyvuokī. Itūšaļt pavasars pylnā plaukumā izkuors vysus sovus puču lyndrakus i par tū nasakaunej. I tai izdoru i es.
Nūsaveru, kai vysi aizbrauc iz Reigu. Tys beja seņ, i suope jau izsuopāta. Ruodejuos, ka īsastuos palākuo rutina. A nikuo nabeja - liktineigs pagrīzīņs, kurs lyka maņ palikt Rēzeknis sirdī, atnese pīredzi, kura izmaineja vairuokys munys dzeivis pozicejis. Beju parosta škoļneica, kura agri kliva par mamu, bet tys namaiseja studēt i pīpiļdeit dzeivis sapynus. Nui, iz Afriku breivpruoteigajā dorbā es vēļ naasu nūbraukuse, bet TV zylajūs ekranūs asu bejuse daudzi. Suokumā ar šovu Dzīdūšuos saimis, turpynuojumā ar Koru kari 3. Vēļ vysys īspiejis paraudzeit laimi Saiminīks meklej sīvys (smejūs). Jo es nabyutum palykuse ite, īspiejams, iz vīnys skotuvis ar Laimu Vaikuli nabyutum stuoviejuse, nabyutum dzīdovuse iz myusu Rēzeknis lapnuma, Latgolys viestnīceibys Gors, skotuvis, natyktu īraksteita dzīsme kūpā ar muosu i mamu i vēļ, i vēļ, i vēļ.
