Rīgā, Dzilnas ielā, — dzīvojamās mājas pagrabs, kas izvēlēts kā iespējama patvēruma vieta, ir diezgan primitīvs Foto — Ieva Salmane
Pazemes stāvos un pagrabos, kas piemēroti patvertņu ierīkošanai, pietiktu vietas aptuveni trešdaļai rīdznieku. Patvēruma ierīkošana pašvaldībās neiet raiti, bet vēl gausāka ir Saeima un valdība, kas pamatīgi iekavējusi civilās aizsardzības darbus. Cik gatavi esam krīzei?
Pie deviņus stāvus augstās sociālo dzīvokļu mājas fasādes Dzilnas ielā Dreiliņos izlikta zaļa zīme ar četriem baltiem cilvēciņiem zem jumta. Tā mūsu valstī tiek marķētas bumbu patvertnes. Pie durvīm mūs sagaida sētniece, kas glabā pagraba atslēgas. Dodamies dziļumā. Tumšs, vārgi blāv dažas spuldzītes. Cauri garenajam pagrabam stiepjas apkures un siltā ūdens caurules. Gaiteņa grīda ir betonēta, bet padziļinājumos aiz caurulēm ir smiltis.
Aptuveni 500 kvadrātmetru plašās telpas vajadzības gadījumā spētu uzņemt 661 cilvēku, aplēsis glābšanas dienests. Sajūtas lejā spilgti kontrastē ar iespaidiem, ko nesen redzēju sociālo tīklu video no Ukrainas prezidenta vizītes Somijā. Tur viņam izrādīja Helsinku lielāko patvertni, kas paredzēta sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Askētiski, bet glīti iekārtotajās telpās atrasta vieta pat bērnu rotaļu laukumiem un sporta trenažieru rindām. Šeit Dreiliņos pagrabs ir pielāgots patvertnes vajadzībām tikai pērn. Iztīrīts no vesela vecu krāmu kalna, jo iemītnieki nevajadzīgās glāzes plītis, vannas un citas lietas bija krājuši pagrabā, stāsta sētniece.
Atgriežoties uz ielas, apkārtnē uzreiz pamanu arī citas zaļās šiltītes. Gan uz daudzdzīvokļu namiem, gan uz blakus esošā bērnudārza sienas. Šeit Dreiliņos koncentrējas vairākas no 67 ēkām, kas galvaspilsētā saņēmušas patvertnes marķējumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Rīgā apsekojis vairāk nekā 500 valstij un pašvaldībai piederošu ēku, kurām ir pagrabs vai pagrabstāvs. No tām par atbilstošu vai daļēji atbilstošu atzītas 391. Tajās patvērumu varētu rast 205 tūkstoši jeb aptuveni trešā daļa rīdzinieku.
Tikmēr visā valstī publiskajās patvertnēs vietas pietiktu nedaudz vairāk kā 511 tūkstošiem. Taču vairums no tām pašlaik vēl nav atbilstoši sagatavotas. Kā jau februārī pēc atgriešanās no Minhenes drošības konferences atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, civilās aizsardzības pasākumi Latvijā notiek «nepiedodami lēni». Patvertnes ir tikai viens no piemēriem, kavējas arī citi darbi gan likumdevēju, gan izpildvaras lauciņā.
Eiropas Komisijas prezidentes īpašais padomnieks, bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste pagājušā gada beigās iepazīstināja dalībvalstis ar savu stratēģisko redzējumu par gatavību krīzēm. Būtiska loma tajā ir civilajai aizsardzībai un katram pilsonim, jo, «kad cilvēki saprot gatavības nozīmi un redz savu lomu tajā, viņi var labāk sevi aizsargāt». Kā ir ar mūsu gatavību Latvijā — kas īsti buksē civilās aizsardzības spējās, un kā tās varam uzlabot?
Pagrabi ir, likuma nav
Pērn glābšanas dienests apsekoja 3250 valsts un pašvaldības īpašumus visā Latvijā, lai pārliecinātos par to piemērotību patvertņu ierīkošanai. Tie bija visi īpašumi, kuriem, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir pagrabs vai pagrabstāvs. Vismaz minimālajām prasībām atbilda aptuveni puse — telpas nedrīkstēja būt applūdušas vai ar redzamām applūšanas pēdām, pelējumu, mazākas par 20 kvadrātmetriem vai jau aizņemtas ar pilsētas maģistrālajām inženierkomunikācijām.
Lai gan novērtēšana jau veikta un pašvaldības sarosījušās, pašlaik valstī nav spēkā neviens normatīvais akts, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Tikai nupat februārī Saeimā iesniegti grozījumi Civilās aizsardzības likumā, kas to regulētu.
Iepriekš valdība 2008. gadā nolēma atteikties no patvertņu uzturēšanas valstī, kad glābšanas dienests bija konstatējis, kas visas 311 patvertnes ir kritiskā stāvoklī. Bēdu saraksts bija iespaidīgs. Nesošo konstrukciju bojājumi, uzkrājies ūdens. Lielai daļa objektu bija demontētas durvis, apkures, ventilācijas, kanalizācijas un elektroapgādes sistēmas. Pilnīgi nevienai nebija nomainīti ventilācijas iekārtu absorbcijas filtri.
Jaunais likumprojekts Saeimā pagaidām atbalstīts tikai konceptuāli pirmajā lasījumā, un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) prognozē, ka tas «diezgan smagi ies». Esot pretestība. Tāpēc «pašlaik varam runāt vienīgi par to, kas mums ir». «Mēs runājam par pielāgošanu, nevis jaunu patvertņu būvniecību no nulles», saka ministrs.
Likumprojekts atkal regulē patvertņu ierīkošanu un uzturēšanu, paredz ieviest obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām. Īpaši drošas patvertnes, kas pasargātu ne tikai no sprādziena triecienviļņa un šķembām, bet no arī ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības būtu jāizbūvē tādās jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot svarīgākos valsts kritiskās infrastruktūras objektus. Tikmēr jaunās daudzdzīvokļu mājās ar vismaz pieciem stāviem, kā arī izglītības, ārstniecības iestādēs un citās publiskās ēkās, kuru platība lielāka par 2500 kvadrātmetriem, būtu jāizbūvē tāds patvērums, kas pasargātu no sprādziena triecienviļņa un šķembām, kā arī jonizējošā starojuma. Vispieticīgākās patvertnes, kas paredzētas tikai sprādziena triecienviļņa un šķembu aizturēšanai, būtu izbūvējamas, pielāgojot jau esošu ēku pagrabus vai pazemes stāvus.
Glābšanas dienests nesniedz ēku apsekojuma datus pašvaldību griezumā, tāpēc Ir aptaujāja pašvaldības. Mums atsaucās 25 no 43, atklājot ļoti atšķirīgu ainu. Piemēram, trešā lielākajā pilsētā Liepājā par pilnībā vai daļēji atbilstošiem atzīti 43 objekti, taču neviens no tiem vēl nav marķēts ar zaļo zīmi. Cēsīs marķēti jau 69 objekti, kuros varētu satilpt aptuveni 11 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt būvvalde apsekojusi arī 357 daudzdzīvokļu māju pagrabus visā novadā, kurus iespējams pielāgot patvērumam, ja vien iedzīvotāji izvāks nevajadzīgās mantas. Pagrabu tīrīšanai vairākas pašvaldības izmantos Lielās talkas dienu aprīļa beigās, arī Ogres un Siguldas novads.
Aptaujāto pašvaldību vidū īpaši izcēlās Mārupes novads, kur dzīvo vairāk nekā 37 tūkstoši cilvēku, bet kā patvertnei piemēroti objekti atzīti tikai trīs — pa vienam Jaunmārupē, Piņķos un Spuņciemā. Divas no tām ir skolas, tātad darba laikā primāri būs pieejamas tikai skolēniem un darbiniekiem. Turklāt pašā novada centrā Mārupē nav nevienas patvertnes telpas. Nevienā citā no Ir aptaujātajām pašvaldībām nebija tik mazs patvertņu skaits. Otrs mazākais skaits — četras patvertnes — bija citā pierīgas pašvaldībā, Olaines novadā.
Tomēr pētnieks Vitālijs Rakstiņš, kurš sarakstījis Pretošanās rokasgrāmatu, aicina aplūkot patvertņu tēmu nevis atrauti, bet gan kopsakarā ar valsts aizsardzības stratēģiju. «Nav jēgas ļoti daudz investēt patvertnēs, ja neinvestējam pretgaisa aizsardzībā un pārējās spējās,» viņš uzsver. Vienlaikus viņš atzīst, ka pašlaik ir labākais laiks, lai cilvēkus mobilizētu investēt patvertnēs, «jo, pamieram iestājoties, uzpeldēs citas problēmas, un būs ļoti grūti atkal to pacelt dienaskārtībā».
Sola Eiropas miljonus
Lai apsekotās patvertnes pielāgotu minimālajām glābšanas dienesta vadlīnijām, janvārī valdība piekrita pārdalīt 22 miljonus eiro no Eiropas finansējuma. Ar to vajadzētu pietikt 570 patvertņu uzlabošanai. Vēl jāsagaida gala atbilde no Eiropas Komisijas, bet šķietot, ka tam būs atbalsts, saka iekšlietu ministrs Kozlovskis. Viņš cer, ka valdības noteikumus pieņems aprīlī un naudu sākt apgūt jau šogad.
Latvijas Pašvaldību savienība Ir pauž bažas, vai nebūs tā, ka pie naudas tiks tikai lielās pilsētas. Mērķis patiešām ir aizsargāt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc skaidrs, ka Rīga būs vislielākā atbalsta saņēmēja, norāda Kozlovskis. Tomēr pat pašvaldības ar mazāku iedzīvotāju blīvumu, kas nekvalificēsies atbalsta saņemšanas algoritmiem, tikšot pie finansējuma vismaz divu patvertņu pielāgošanai. Vienlaikus ministrs aicina pašvaldības domāt, kā motivēt iedzīvotājus veidot patvertnes savos privātīpašumos, piemēram, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Ministram zināms, ka vairākas pašvaldības par to vērsušās pie namu apsaimniekotājiem, pirms tapa zināms par Eiropas miljonu pieejamību. «Izsūtot visiem, atbilde bija apaļa nulle. Neviens pat neatbildēja,» stāsta Kozlovskis. Kad izskanējusi ziņa par pieejamo finansējumu, interese parādījusies. Tomēr primāri plānots naudu novirzīt pašvaldību un valsts īpašumā esošajiem objektiem, ministrs skaidro.
Ar glābšanas dienesta apsekotajām patvertnēm vēl ir daudz darāmā, Ir atzīst Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Katrā objektā jāvienojas ar tiesisko valdītāju, piemēram, skolu vai bērnudārzu direktoriem, par to, kā nepieciešamības gadījumā organizējami darbi. «Uzlikt zīmi un nepaskaidrot, kādi pienākumi līdz ar to gulstas, nebūtu korekti.» Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc marķēšana neiet tik raiti. Informāciju par visām Rīgas publiskajām patvertnēm varētu publiskot maijā, viņš prognozē.
Lai nav kā kovida krīzē
«Materiālās rezerves mums nav obligātas. Resursu mums nav. Tātad mums nav nekā. Tās pašvaldības, kas piedzīvo plūdu riskus, ir ekipētas. Dažas lielpilsētas arī. Bet kopumā situācija valstī ir padrūma,» raksturo Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Trūkstot skaidru vadlīniju no valsts, kādas materiāltehniskās rezerves un cik daudz pašvaldībām vispār vajadzīgas.
Ir veiktā pašvaldību aptauja rāda, ka skaidrības par materiāltehniskajām rezervēm patiešām nav vairākām pašvaldībām. Piemēram, Cēsu novadam neesot pilnīgas informācijas par materiālo rezervju nodrošinājumu un potenciālo lokāciju. Novada sociālās aprūpes nami gan esot iegādājušies, piemēram, evakuācijas palagus, lai krīzes gadījumā būtu iespēja evakuēt pacientus. «Būtu nepieciešams sniegt detalizētāku, pilnīgāku informāciju par pašvaldību lomu militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī par valsts materiālo rezervju iesaisti un saņemšanu krīzes situācijā,» norāda arī Alūksnes novads austrumu pierobežā.
Tāpat Ķekavas novads atzīst, ka «nepieciešams skaidrāk definēt pašvaldību pienākumus ārkārtas un it īpaši militāra apdraudējuma gadījumā».
Vairākas pašvaldības aptaujā atzīst, ka tām ir skaidrs, kādas preces nepieciešamas, taču tam neesot finansējuma, piemēram, Valkas, Alūksnes, Talsu, Madonas un Balvu novadā.
Piemēram, Rīga iepērk materiāltehniskos līdzekļus par savu naudu. Šogad tiem plānots atvēlēt 74 tūkstošus eiro, uzzinām pašvaldībā. Civilās aizsardzības informācijas un komunikācijas tehnoloģijām šogad pilsēta atvēlēs vēl 195 tūkstošus eiro, infrastruktūrai — 1,5 miljonus, mācību dalībai un organizēšanai — 56 tūkstošus eiro. Patvertņu ierīkošanai galvaspilsēta trīs gados paredzējusi tērēt aptuveni piecus miljonus eiro.
Rīga saņēmusi tūkstoš saliekamu vienvietīgu gultu no glābšanas dienesta, bet par pašu līdzekļiem sagādātas arī trīsstāvīgas gultas, matrači, aptieciņas, ūdens kannas un citas krīzē nepieciešamas lietas. Pilsēta virzās uz Civilās aizsardzības plānā noteikto mērķi, kas paredz, ka ar šiem līdzekļiem jānodrošina vismaz 2% iedzīvotāju jeb aptuveni 13 tūkstoši. «Ja mēs gaidītu [valsts naudu], tad nevarētu neko nodemonstrēt no šī,» saka Reinsons.
Lai sadalītu riskus, tuvāko gadu laikā plānots šo aprīkojumu sadalīt pa aptuveni 100 lokālām noliktavām. «Saprotam, kā tas notiek Ukrainā — tiklīdz agresors identificē, kur ir resursi, vienalga, vai tie būtu cilvēku, vai materiāltehniskie, viņi tos iznīcina.»
Tomēr ir arī tādas lietas, ko pašvaldības nevar iepirkt, piemēram, militārās ķiveres vai aizsardzības vestes. Par šādu stratēģiskas nozīmes preču izplatīšanu krīzes brīdī būs atbildīga Aizsardzības ministrija. Un tāpēc arī turīgas pašvaldības, kas to varētu atļauties, šādus pirkumus nedrīkst veikt un arī nezina, kas tieši būtu nepieciešams.
«Galvenais, lai nebūtu kā kovida laikā, kad iestājās krīze, bet tikai pēc četriem mēnešiem valsts apgādes ķēdes spēja nodrošināt pašvaldības ar maskām un visu pārējo,» saka Reinsons. Rīga jau tagad iegādājas vienkāršākas ķiveres un citu aizsardzības inventāru. Tas gan nav militāra līmeņa aprīkojums un nepasargās no tiešiem trāpījumiem. Tomēr valsts nav devusi informāciju par to, kurām personām jāparedz šāds aprīkojums un kas tieši nepieciešams. «Korektāk būtu, ja vadlīnijas nāktu no augšas,» saka Reinsons. Piemēram, kritisko pakalpojumu un kritiskās infrastruktūras aizsargājošā personāla individuālo aizsarglīdzekļu apraksts. Kamēr šādu vadlīniju nav, pašvaldība nodarbojoties ar «radošo darbu». Šogad pilsēta plāno šo personālsastāvu nokomplektēt ar individuālās aizsardzības līdzekļiem.
Līdz risinājumam septiņi gadi?
«Es daudz dzirdu, ka ir slikti un nav nekā. Es tam nevaru piekrst,» uz pārmetumiem atbild iekšlietu ministrs Kozlovskis. Viņš atbalsta, ka pašvaldībām jāspēj iegādāties ķiveres un bruņuvestes, par to jau vienojies ar Aizsardzības ministriju, regulējumu varētu pieņemt šogad. Tomēr ministrs kļūst manāmi aizkaitināts, kad norādu, ka pašvaldībām vispār trūkst vadlīniju par to, ko un cik daudz ir nepieciešams pirkt. Kristiskās infrastruktūras objektos esot jābūt skaidrībai, tie esot Valsts drošības dienesta un citu drošības iestāžu stingrā uzraudzībā, darbinieki tiekot mācīti. «Par pašvaldībām runājot, arī tā īsti nesaprotu, kur ir problēma. (..) Laikam tajā, ka Latvijas iedzīvotājs grib zināt rīcības algoritmu jebkurā situācijā, universālu instrukciju, bet tādas nav un nevar būt,» saka ministrs. Pašvaldības ir primāri atbildīgas par saskarsmi ar saviem cilvēkiem, viņš norāda. Vasarā Nacionālo bruņoto spēku mācībās Namejs visu pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pavadījušas trīs diennaktis Jūrmalā seminārā. Tajā izspēlēti dažādi scenāriji, arī pašvaldību evakuācija. «Tāpēc pateikt, ka mēs nezinām vai nevaram, manuprāt, šodien nav atbildīgs vēstījums,» saka ministrs.
Tomēr kritiku izsaka ne tikai pašvaldības, bet arī Valsts prezidents. «Prezidents brauc vizītēs uz pašvaldībām, tiekas ar tiem pašiem vadītājiem. (..) Es saprotu vēstījumu, kas nāk no pašvaldībām, kaut kādā ziņā priekšvēlēšanu gaisotnē,» komentē ministrs. Viņš atzīst, ka patvertņu jautājumu varēja izkustināt agrāk, «bet nav tā, ka mēs būtu sēdējuši rokas salikuši». Piemēram, iecerētajā iedzīvotāju apziņošanas šūnu apraidē kavēšanās radusies pretendentu pārsūdzību dēļ, ministrija bijusi situācijas ķīlniece. Ja viss izdosies raiti, šūnu apraide varētu sākt darboties jūlijā.
Kritika par materiālo rezervju veidošanas nepilnībām skanējusi jau agrāk — Valsts kontrole to izteica Iekšlietu ministrijai jau 2022. gadā. Materiālo rezervju veidošana atstāta bez vajadzīgās vērības, rakstīts revīzijas ziņojumā. Finansējums to veidošanai nebija piešķirts vismaz pēdējos četrus gadus. Valsts kontrole uzdeva ministrijai līdz pagājušā gada beigām izvērtēt, vai nav jāpilnveido normatīvais regulējums un pašvaldību līdzdalība. Tomēr ministrija lūgusi termiņa pagarinājumu šim darbam līdz 2026. gada vidum. Iekšlietu ministrija ar Ekonomikas ministriju vienojušās, ka materiāltehnisko nodrošinājumu centralizēti varētu organizēt publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor, kam jau tagad uzticēta naftas produktu drošības rezervju un pirmās nepieciešamības preču pārvaldība. Informatīvais ziņojums par to iesniegts valdībā, bet tā saskaņošana apstājusies ar Finanšu ministrijas iebildēm. Iekšlietu ministrija informējusi Valsts kontroli — ja valdība dos iecerei zaļo gaismu, materiāltehnisko resursu centralizēta pārvaldību varētu organizēt ar 2029. gadu. «Būtu vērts diskutēt, vai tas ir saprātīgs termiņš,» noraizējies Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
No 17 ieteikumiem, ko pēc revīzijas ministrijai bija sagatavojusi Valsts kontrole, līdz šim ieviesti tikai seši, pastāsta Litvins. Vēl sešiem pagarināts termiņš, bet viens šogad atzīts par neieviestu. Tas paredzēja normatīvo aktu izvērtēšanu, skaidri nosakot civilās aizsardzības prasību ievērošanas pārbaužu apjomu un regularitāti.
Valsts kontroles revīzija pirms pāris gadiem atklāja daudzas nepilnības civilās aizsardzības sistēmā. Piemēram, tajā nav skaidra atbildības sadalījuma. Litvins šajā ziņā ar cerībām lūkojas uz jaunveidojamo Krīzes vadības centru. Ideja par šādu centru un tā pienākumiem vēl iegūst konkrētas aprises Saeimā un ir aizkavējusies, lai gan sākotnēji bija plānots, ka centram jāsāk darbs no šā gada janvāra. Konkursā tam jau atrasts vadītājs — bijušais ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš, taču viņš šonedēļ paziņoja, ka personīgu iemeslu dēļ amatu tomēr neieņems.
Jātrenē prasmes
«Labāk vienmēr būt gatavam un zinošam, nekā trauksmē skatīties ziņas un domāt, kas būs,» saka rīdziniece, kas marta nogalē piedalījās Rīgas pašvaldības organizētajā civilās aizsardzības seminārā Teikā. Šogad pilsēta tādus ieplānojusi vairākās apkaimēs. Nākamais 23. aprīlī būs Āgenskalnā.
Pasākums Teikā pulcēja 161 iedzīvotāju. Viņi uzzināja, kādi paaugstinātas bīstamības objekti atrodas apkaimē, kur ir potenciālie pulcēšanās punkti un kur jāmeklē patvēruma vietas. Eksperti stāstīja arī par psiholoģisko palīdzību. Vislielākā interese bijusi tieši par patvertnēm. «Man [72 stundu] soma vēl nav sagatavota. Un šis ir labs impulss, lai sāktu kaut ko darīt. Seminārā teica, ka vispirms ir jāveido kontrole pār to, ko tu vari kontrolēt. Tā ir sagatavotība savā vidē, savā dzīvoklī, savā mājā. Varbūt es vērsīšos pie saviem kaimiņiem par patvēruma veidošanu pagrabā,» spriež vēl cita šī semināra apmeklētāja.
Tuvāko trīs gadu laikā Lietuva paredzējusi 57 valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības, lai apgūtu reaģēšanu uz iespējamu uzbrukumu, hibrīda vai militāru apdraudējumu. Šogad, piemēram, tiks izspēlēts arī scenārijs ar kodolnegadījumu Baltkrievijas atomelektrostacijā. Citās mācībās vēlāk plānots pārbaudīt, kā tiktu evakuēti Viļņas un citu pašvaldību iedzīvotāji pierobežā ar Baltkrieviju, ja no kaimiņvalsts nāktu militārs apdraudējums.
Pašlaik Latvijas pašvaldības papildinājušas savus civilās aizsardzības plānus ar rīcību militārā apdraudējuma gadījumā, bet «tos papildinājumus jau nevar pie galda pārbaudīt», bažīgs ir Aino Salmiņš no Pašvaldību savienības. Turklāt daudzas pašvaldības šos plānus pasūtījušas ārpakalpojumā, nevis izstrādājušas pašas.
Pagājušajā vasarā pašvaldības pirmo reizi tik plaši piedalījās Nacionālo bruņoto spēku mācībās Namejs. Arī Rīga. Pēc savas iniciatīvas pilsēta nolēma paplašināt mācību tvērumu un no divām pilsētas vietām izmēģināja iedzīvotāju evakuāciju un izmitināšanu patvēruma vietā. Aizvesti uz drošo vietu ar Rīgas Satiksmes autobusiem, iedzīvotāji iekārtoja savas gultasvietas, pagatavoja maltīti uz tūristu gāzes plītiņām, aplīmēja logus ar līmlentēm aizsardzībai no mazām šķembām. Galvaspilsēta apņēmusies šādas mācības turpināt. Ne tikai nākamajās Namejs mācībās šovasar, bet papildus vēl vienu reizi, tās laiks gan vēl nav precizēts.
Īstā X stundā informācija par evakuācijas ceļiem būtu jāgaida no Aizsardzības ministrijas, bet ar rīdziniekiem pārrunāts par saziņas līdzekļiem krīzes situācijā. Pilsētai izstrādāti vairāki scenāriji. Ja pazūd elektrība un internets, paredzēts izmantot alternatīvus risinājumus, piemēram, Starlink satelīta internetu un rācijas. Apziņošanas scenārijos būtiska loma ir arī apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoriem.
Reinsons uzsver, ka reāli treniņi un mācības ir svarīgi, citādi sistēma nestrādās. «Var būt infrastruktūra, materiāli tehniskie līdzekļi, superīgas iekārtas un viss pārējais. Bet, ja cilvēki nezina, kā to lietot, un tas nenotiek ikdienā, nekas nedarbosies.» Papildus tam galvaspilsēta rīko arī civilās aizsardzības seminārus iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā tādi bija astoņi — par dažādām civilās aizsardzības plāna tēmām. Tie visi noskatāmi pašvaldības mājaslapā. Vislielāko interesi izpelnījās video par 72 stundu somu, ko sociālajos tīklos noskatījušies 200 tūkstoši cilvēku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
