Prokurors šonedēļ noslēdzis debašu runu kādā senā un ciniskā korupcijas lietā — savulaik Bērnu slimnīcas remontu konkursos tika speciāli sadārdzinātas tāmes, lai naudu pārpumpētu politiķu koferos — ar secinājumu, ka nevienam cietumā nebūtu jāsēž. Jo ilgs laiks jau pagājis, un naudas sodi esot pareizāki šādā mantiskā noziegumā. Vai tiešām tāda ir prokuratūras recepte korumpantiem? Tad jau atliek nākamajā iepirkumā ietāmēt kādu naudiņu sodam, un sistēma tik ripo uz priekšu.
Pieminu šo svaigo faktu, jo tas sasaucas ar vairākām šī numura tēmām. Vispirms — ar gumijas stiepšanas virtuoza Lemberga krimināllietu, kuras iztiesāšanai šonedēļ aprit desmit gadi. Un lieta joprojām nav pabeigta pirmajā instancē! Tiesā visi izskatās paguruši, vienīgi Lembergs apmierināts smaida. Patiesībā apsūdzības ir smagas un parāda, kā Lembergs ar kompanjoniem ir darbojies, lai savu varu pašvaldībā pārvērstu naudas straumēs uz ārzonu firmām, kas slēpti pieder pašam vai ģimenei un kontrolē daudzus Ventspils uzņēmumus. Ja pēc tik biezas pierādījumu kaudzes arī šajā lietā beigās izrādītos, ka pagājis pārāk ilgs laiks, lai kādu sēdinātu cietumā, tā būtu nabadzības apliecība Latvijas likumsargiem.
