Izrāde ir lēna un mierīga. Pat nosaukdama savu dēlu par niecību, Sofijas fon Keselas Arkadina nepaceļ balsi. Trepļevs — Marsels Hoipermans. Foto — Cuvilliéstheater
Pēc 22 gadiem režisors Alvis Hermanis atkal iestudējis Antona Čehova lugu Kaija. 19. janvārī notika pirmizrāde Minhenes vēsturiskajā Cuvilliéstheater
Priekškars krāšņajā rokoko stila teātrī veras lēnām. Gandrīz tukša telpa gaiša koka paneļiem klātām sienām, divviru durvis katrā malā, stūrī sastumti krēsli. Priekšplānā, uz viena no tiem nometies, cilvēks tur pie deniņiem revolveri. Izšaut tomēr nespēj, noglabā azotē, pasniedzas pēc kruķa, kleino kāju vilkdams, aizklibo stūrī un apguļas uz diviem krēsliem, mums muguru pagriezdams. Tas ir Sorins, muižiņas īpašnieks un slavenas aktrises Arkadinas brālis, kas mēģināja nošauties, lai arī zināms, ka lugas beigās sev tā galu padarīs viņa māsasdēls Konstantīns Trepļevs.
Šis Sorins ir kā tāds pirms 22 gadiem JRT izrādē nenošāvies un tagad novecojis Trepļevs. Trāpījis kājā, teiksim. Aktieris Renē Dimons (René Dumont) ir pat ārēji līdzīgs toreizējam Trepļeva tēlotājam Ģirtam Krūmiņam — tas pats iekšēji vērstais skatiens, saspringtā plastika, melanholija. Prātā iešaujas absurda doma — varbūt tas ir tāds režisora «izmeklēšanas eksperiments»: vai stāsts par jaunu rakstnieku, kas neveiksmīgi centies ielauzties un mainīt rutinēto mākslas pasauli, varētu beigties citādi, ja toreizējā astēniskā un nervozā Trepļeva vietā tagad būtu apaļīgs sārtvaidzis ar romantiķa aizrautību un gandrīz nerimstošiem smiekliem. Jo tieši tāds viņš šajā uzvedumā ir Marsela Noipermana (Marcel Neuperman) iemiesojumā. Aktieris ir pavisam jauns, patiešām Trepļeva gados, un brīnišķīgs. Ne infantils, bet bērnišķi atvērts pasaulei, mākslai, mīlai, viņš pamazām aizveras, smiekli kļūst refleksīvi, un starp visai daudzajām redzētajām Kaijām es neatceros neko tik absolūti bezcerīgu kā šo Konstantīnu, kas, gaidīdams atgriežamies māti un viņas mīļāko, rakstnieku Trigorinu, sadudzis sēž pie klavierēm un ar vienu pirkstu ik pa laikam uzsit pa taustiņiem. «Kostja spēlē,» kāds bijīgi nosaka.
