«Kad no tūbiņām lija trīs krāsas, tas man bija viens no mīļākajiem brīžiem ceremonijā. Tīrs, vienkāršs risinājums bez liekiem sarežģījumiem,» spriež Mārtiņš Eihe. Foto — Scanpix
Elmārs Seņkovs, Mārtiņš Eihe un Jānis Znotiņš pārspriež olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju
Jau vairākas dienas sociālo mediju vidē nerimst sarunas par aizvadīto Milānas—Kortīnas XXV ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Vieni kritizē amerikāņu dziedātājas Meraijas Kerijas paviršo attieksmi pret itāļu valodu, citi jūsmo par tenora Andreas Bočelli emocionālo dziedājumu un atzīst — ceremonija rosinājusi vēlmi doties uz Itāliju un piedzīvot tās bagātīgo kultūru klātienē. Bet kā vērtēt pieredzēto, ja emocijas atstāj otrajā plānā un uz ceremoniju raugās profesionāla režisora acīm?
Cilvēcīga vienkāršība
«Šī bija eleganta atklāšanas ceremonija. Tās vienkāršība sākumā bija pat pārsteidzoša, bet kopumā atstāja nesamākslotu iespaidu,» vērtē režisors Mārtiņš Eihe. Viņaprāt, veidojot lielizmēra pasākumus, ir svarīgi definēt un noturēt skaidru centrālo ideju, un itāļu režisoram Marko Baličam tas izdevies. «Viņš parādīja pasaulei, kā itāļi lepojas ar savu kultūru, modi un cilvēkiem. Tas bija patiesi un nekādā veidā pompozi. Ne vienmēr visu vajag sarežģīt,» viņš saka.
