Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
Uz daudzveidīgo un daudzslāņaino tēlu bagātību Dainas Sirmās dzejā droši vien var raudzīties dažādi, un attiecīgi atšķirīgas būs arī lasījumā satvertās nozīmes. Katram tēlam un metaforai Sirmās tekstos ir sava mirdzoša šķautne, kas neļauj aizmirst par lietu sarežģītību un sasaisti. Tēli ir kā mazi uzvilkti mehānismi, kas, lai gan apspēlē dabas, jūtu vai attiecību pasauli, iepriecina ar materialitāti — katrai vienībai bez vizuālā un skaniskā ietērpa ir arī savs svars un virsmas taustāmās īpatnības, iespējams, pat smarža un garša. Materialitāte zīmīgi disonē ar klātesošajiem nemateriālajiem elementiem — gariem, veļiem un dvēselītēm, ar ko turpinām sazināties, lai gan to uztvert un fiksēt nevaram.
