Edgars Lecis, Inese Grandāne. Rīgas ielas. I sējums: Labais krasts; II sējums: Kreisais krasts. Rīga: Jāņa sēta, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2024—2025.
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 4
Divdesmitajā gadsimtā Rīgas ielu vēstures pētniecība tika sākta vairākkārt, bet tā arī nevainagojās ar pamatīgu, biezu un cietos vākos ietērptu izdevumu, kas greznotu ikviena rīdzinieka grāmatplauktu un kalpotu par izziņas avotu vai ceļvedi pilsētas vēstures labirintā.
Tiesa, pētniekiem pieejamo avotu netrūkst, tie atrodami ne tikai arhīvu un muzeju krātuvēs, bet arī kopš 19. gadsimta publicētajās adrešu grāmatās un enciklopēdijās, un plašajā preses izdevumu okeānā. Liecības par to izmantošanu glabā gan vēsturnieka Rūdolfa Šīranta (1910—1985) veidotā Rīgas ielu nosaukumu kartotēka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retumu krājumā, gan dažādu iemeslu dēļ nepabeigtā uzziņu literatūras izdevuma Rīgas ielas pirmie trīs sējumi (2001—2009). Apkopojošu informāciju par Rīgas ielu izcelsmi var atrast 1988. gadā publicētajā enciklopēdijā Rīga, kas ir spilgta liecība par padomju okupācijas režīma īstenoto ielu pārdēvēšanu, piešķirot tām režīma ideoloģijai atbilstošus nosaukumus. Taču cilvēkam, kurš vēlas uzzināt, kādas ielas atrodamas mūsdienu Rīgā, tā vairs neder.
