Bohēmas iestudējuma lielākais krāšņums ir dziedātāji. Dmitro Popovs — Rūdolfs, Inga Šļubovska-Kancēviča — Mimī, Katrīna Paula Felsberga — Mizete. Foto — Kristaps Kalns
Džakomo Pučīni Bohēma Latvijas Nacionālajā operā un baletā apliecina, cik lieliski ir mūsu dziedātāji
LAURAS (iepriekš pazīstamas kā režisore Laura Groza) iestudējums ir spožs un neapvaldīti krāsains, ekstravagants un izsmalcinātu detaļu pilns. Tajā ir atsauces uz augstās mākslas paraugiem un popkultūras ikonām, rūpīgi izstrādātu tērpu kompozīcijas, baleta miniatūras un scenogrāfiskas mistērijas. Ir ieguldīts grandiozs darbs un droši vien tikpat vērienīgi līdzekļi.
Atmiņā paliek un aizkustina mūsu izcilie dziedātāji un viņu balsīm radītie tēli. Ingas Šļubovskas-Kancēvičas Mimī ir aizkustinoši maiga un trausla. Katrīnas Paulas Felsbergas Mizete — izaicinoši vitāla un seksīga. Jāņa Apeiņa Marsels — iegrimis savā mākslā, kas viņu interesē vairāk par dzīvi un pat mīlu. Edgara Ošlejas vērotājs Kolēns un Daniila Pogorilesa drusku ākstīgais, bet līdzjūtīgais Šonārs papildina bohēmisko draugu pulciņu. Drusku atstatu no viņiem ir Dmitro Popova atveidotais Rūdolfs — introverts un domīgs, jo vairāk tāpēc satriekts par pēkšņajām jūtām. Ja būtu klausījusies Radio Klasika tiešraidi, būtu pati iztēlē radījusi savu izrādi no viņu balsīm vien un bijusi laimīga. Kur nu vēl fantazējot par to, kā citā izrādes vakarā Mimī dziedātu Inna Kločko, bet Rūdolfu — Raimonds Bramanis, ko Mizetes lomā ieliktu Dana Bramane, kādi būtu draugi Marsels, Kolēns un Šonārs Rinalda Kandalinceva, Riharda Mačanovska un Riharda Millera versijā.
