19. un 20. gadsimta miju raksturoja jauna veida mobilitāte, cilvēki straujāk pārvietojās, iesaistījās darba tirgū un apģērbs kļuva brīvāks. Emancipētās sievietes kleitas vietā sāka valkāt svārkus un blūzi. Foto — Kristīne Madjare
Atjaunotajā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī atvērta jauna ekspozīcija par Latvijas vēsturi
Ko darīt, kad ierastie straumēšanas kanāli apnikuši un liekas, ka nav vietas, kur smelties spēku grūtību un prāta miglas pārvarēšanai? Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) ir atbilde — jauns projekts Straumējot laiku, kas ietver izstādi, grāmatu, audiogidu, stāstus sociālo tīklu kanālos, intervijas un izglītojošas darbnīcas. Daļai no tiem var piekļūt, nepieceļoties no dīvāna, taču vēlos mudināt pastaigai vai pat tālākam braucienam uz Rīgas pili, kur nu iespējams pavadīt visu dienu.
Lielā Rīgas pils ir savrupa, no laukiem nākušajam latviešu cilvēkam un arī rīdziniekam pat sveša. No Daugavas puses to drebina vējš un autostrāde, bet otrā pusē klusi snauž Vecrīga. Daļa pils joprojām gaida atjaunošanu, savs spārns ir Valsts prezidentam, taču atdzimusī fasāde, aiz kuras mājo muzejs, no vairākām ieliņām ir labi pamanāma. Ja nu patiešām ir tā, ka pilī vēl neesat bijuši, ir pēdējais laiks apskatīt īstu līdz šim apslēptu arhitektūras dārgumu — drosmīgi atjaunoto pils kapelu. Līdzās tai pamazām tiek apdzīvotas citas atjaunotās muzeja telpas.
