Dzintars bija viens no varoņiem Jura Podnieka filmā pirms 20 gadiem. Tagad Krāšņākos sapņus, par kuriem viņš dziedāja toreiz, Dzintars nomainījis pret reālo dzīvi. «Jo vecāks kļūstu, jo interesantāk». Preses foto
Režisore Antra Cilinska dokumentālajā filmā Vai viegli? pēc 30 gadiem atgriežas pie leģendārās Jura Podnieka filmas varoņiem. Viņiem tagad jau četrdesmit
Mākslā nereti sastata objektu vai cilvēku izmaiņas laikā. Tas iedarbojas. Šis efekts balstās mūsu psihes īpatnībā, proti, imanentajā vēlmē pārvarēt tagadnes mirkļa zūdamību un skatīt parādības to ilglaicīgā attīstībā. Dokumentālajā kino tas ir sen pārbaudīts paņēmiens. Salāgojot kādas vietas vai cilvēku grupas dažādos vēstures brīžos, skatītājs gandrīz vienmēr ir gandarīts, konstatējot pārmaiņas. Tiek kompensēts pilnestības deficīts. Atkalredzei ir viens priekšnoteikums - atmiņā jābūt saglabātam iepriekšējam iespaidam kā samērojamai matricei.
Uz atminēšanos balstās arī Antras Cilinskas jaunā filma Vai viegli? Lai atkalredzēšanas tīksmi nodrošinātu, cilvēkstāstus bagātina ar citātiem no Jura Podnieka hrestomātiskās Vai viegli būt jaunam (1986) un A.Cilinskas Vai viegli būt? (1998). Jaunā filma turpina iepazīstināt ar pirms gadsimta ceturkšņa filmēto jauniešu likteņiem. 1998.gadā uzņemtajā Vai viegli būt? viņus redzējām 30 gadu robežu sasniegušus. Izrādījās, ka telpa «dzīves koridorā», pārkāpjot šā vecuma slieksni, nesatur pietiekami daudz jaunu raksturlielumu, kas radītu līdzvērtīgi spriegas izjūtas kā stāstā par varoņu jaunību. Dzīves bija risinājušās tālāk, bet režisores nokomplektētā kopsumma gaidīto efektu nedeva. Varoņi bija nonākuši it kā starpstacijās, vairākumā gadījumu nezinot, kurp dosies tālāk un vai izvēlētais ceļš piepildīs viņu cerības.
