Osvalda Zebra romāna Dzīvs! aizraujošākā daļa — valodā noredzēta latviešu nācijas pastāvēšana
Romāna pavadvārdi saka, ka tas vēsta par vienu no latviešu nācijas pašapziņas modinātāju paaudzes — folkloristu, valodnieku Frici Brīvzemnieku (1846—1907). Romāna pirmajā nodaļā aizputietis Fricis Treilands izkāpj no Maskavas vilciena, viņš ir atbraucis, lai apgūtu praktisko mērnieka amatu. Romāna darbība notiek vairākās vietās, un viena no tām ir 19. gadsimta otrās puses Maskava, par kuras apraksta iedvesmas avotu, kā autors atklāj atsaucēs, kalpojušas to laiku piedzīvojušā krievu rakstnieka un žurnālista Vladimira Giljarovska atmiņas. Tā ir tumšiem noslēpumiem, nežēlības un vienaldzības pilna pilsēta, kuras labirintos mīt gan cara spiegi, gan diženu ideju iedvesmotas dēmoniskas personības. Šajā lielpilsētas jūklī ar savas nācijas identitātes meklēšanu aizrāvušies Krišjāņa Valdemāra iedvesmotie izglītotie latvieši. Romāna galvenajam varonim ir laba latviešu valoda un arī interese, tāpēc Valdemārs vispirms Treilandu liek pie jaunas vārdnīcas tapināšanas, kurā līdzās tolaik valdošajām — vācu un krievu valodām — nostātos arī latviešu.
