Sanita Rībena ar sava dzejkrājuma Kaķe redaktoru Ivaru Šteinbergu iejutušies kaķveidīgo tēlos. Foto — Kristaps Kalns
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Gāju cauri redaktora piezīmēm un darīju, ko spēju
Laikā no 1993. līdz 2023. gadam biju uzrakstījusi gandrīz simt dzejoļu. Daļa no tiem tika publicēti dažādos periodiskos izdevumos, viens dzejolis pat iekļuva Amandas Aizpurietes sastādītajā latviešu dzejnieču mīlas lirikas antoloģijā Plīvurdeja un bezdibenis1. Taču sava dzejoļu krājuma man nebija. Nolēmu, ka ir pienācis īstais brīdis to izveidot.
Grāmatu tapšanas procesi lasītājam paliek nezināmi, varētu šķist, ka arī dzejas krājumi vienkārši ņem un piepeši uzrodas publiskajā telpā. Taču tā jau nav, turklāt krājuma sastādīšana un rediģēšana izrādās tikpat radoša un aizraujoša nodarbe kā dzejoļu rakstīšana, tāpēc nolēmu to dokumentēt.
Sākot īstenot savu ideju, nospriedu, ka, pirmkārt, man pašai ir jāveic tekstu pirmatlase un, otrkārt, ir jāatrod literārais redaktors.
