Lauris Vīksne, F64
Nav bijis ne īstu strukturālu reformu, ne lineāras griešanas
Dižķibele ir mudinājusi veikt strukturālas reformas, kuras treknajos gados nenotika politiskas gribas trūkuma un naudas pārpilnības dēļ. Ir populārs viedoklis, ka šādu reformu nav bijis arī pēc Patiesības Brīža (PB, arī Pasaules Banka) atnākšanas 2008.gada nogalē, taču tas ir nihilisms.
Esmu pārliecināts, ka vislielāko devumu valsts ekonomikas izaugsmei ilgākā laika posmā dotu tieši strukturālākas strukturālās reformas izglītībā, kurai ir veltīts jaunākais ''DnB Nord'' Latvijas barometrs. Joprojām ir daudz neizmantotu iespēju.
Īpaši bēdīga aina paveras augstākajā izglītībā, kurā notiekošais un nenotiekošais gandrīz precīzi atspoguļo sistēmas darbinieku, nevis studentu un ekonomikas intereses. Taču šoreiz pievērsīšos vidējai izglītībai un jo īpaši profesionālajai izglītībai. Atšķirībā no augstākās izglītības, šeit jau var runāt par notiekošām fundamentālām izmaiņām, taču jāizdara vēl daudz vairāk, nekā jau ir izdarīts.
