Viens no Kijivā atvērtajiem Neuzvaramības punktiem — tie tika ierīkoti pēc Krievijas armijas gaisa triecieniem, kas izraisīja plašus elektroapgādes un apkures pārtraukumus. Iedzīvotāji punktā var sasildīties, uzkarsēt dzērienu un uzlādēt mobilās ierīces. Foto — Scanpix
Karš Ukrainā. 203. nedēļas galvenie notikumi
Lielbritānijas un Francijas līderi parakstījuši deklarāciju ar Ukrainu, apņemoties kā drošības garantiju īpašos militāros centros Ukrainā dislocēt 15 tūkstošus karavīru, ja tiks noslēgts miera līgums ar Krieviju. Taču šie kājnieki neiesaistīsies cīņā, ja Maskava atkal sāks jaunu invāziju Ukrainā. Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja, ka «rietumvalstu militāro vienību, militāro objektu, noliktavu un citas infrastruktūras izvietošana Ukrainas teritorijā tiks kvalificēta kā ārvalstu intervence» un «tiks uzskatīti par likumīgiem kaujas mērķiem».
Lielbritānija izstrādās Ukrainai jaunas taktiskās ballistiskās raķetes Nightfall ar vairāk nekā 500 kilometru sasniedzamības attālumu un spēju darboties spēcīgu elektromagnētisko traucējumu apstākļos. Raķetes būs aprīkotas ar 200 kilogramus smagām konvencionālajām kaujas galviņām.
