Vents Sīlis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Modināt sabiedrību uz pārmaiņām var ar iedrošināšanu, nevis ar kaunināšanu, uzskata filozofs Vents Sīlis
Līdz jaunā gada sākumam bija atlikušas divas dienas. Debesis pelēkas, un tikpat neskaidras ir arī gaidāmā 2026. — vēlēšanu — gada prognozes. Uz pusdienām vjetnamiešu ēstuvē Rīgas centrā Vents Sīlis, filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un psihoterapeits apmācībā, ierodas tērpies haki krāsas biksēs un melnā džemperī. Uzreiz atminos viņa teikto kādā intervijā — dzīvojam hibrīdkara apstākļos, un apģērbs ir viens no veidiem, kādā to iespējams paust.
Tā nav tikai ārišķība. Sīlis gan savās runās, gan ikdienā cenšas iemiesot principu par dažādu dzīves sfēru nešķiramību. Svarīga ir gan spēja domāt, gan rūpēties par veselību un, galu galā, mācēt kaut ko izdarīt savām rokām. «Esam pazaudējuši kontaktu ar sajūtamo lietu pasauli,» viņš saka. Turklāt nevaram noliegt iespēju, ka pēc dažiem gadiem spējai izgatavot drēbes būs lielāka nozīme nekā uzrakstīt rakstu, viņš piebilst.
