Doma baznīcas gailis. Foto: Ieva Lūka, LETA.
Baznīca ir atvērta visiem, taču ne visam
Nesenais Rinalda Gulbja raksts "Nakts pār baznīcu" bija tik izteiksmīgi izdaiļots ar manu foto, ka gandrīz dara mani par galveno protagonistu. Stāsts bija par to, ka Rīgas Sv. Pestītāja anglikāņu draudzei un Pestīšanas armijai atteikta līdzdalība Baznīcu nakts pasākumos. Patiesībā ne publiski, ne privāti neesmu izteicies pret šo draudžu piedalīšanos. Salīdzinot ar kolēģiem, man ir priekšrocība jau sen pazīt Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes jauno ganītāju Jānu Jērumu - Grīnbergu. Pazīstu viņu kā taktisku un pieredzējušu vadītāju, kas necentīsies vienmēr pārbaudīt ekumenisko attiecību izturības robežas, kā to mēdza darīt viņas priekšgājējs.
Baznīcu naktī arī nenotiek kopīgi dievkalpojumi, kas prasītu stingrāku izvērtēšanu. Man tādēļ nebija striktas nostājas pret šīs draudzes piedalīšanos, tomēr es ar izpratni uztveru to, ka iebildumi varēja rasties citiem un atstāju viņu ziņā, vai tādus izteikt. Domāju, ka raksta autoram vai fotogrāfijas izraudzītājiem bija iespēja un varbūt pat atbildība pirms publikācijas noskaidrot faktus. Vairāk par to man nekas nebūtu piebilstams, taču R.Gulbja rakstā nedaudz moralizējoši ir locīti vārdi "ekumenisms", "tradicionāls" un "atvērtība". Pie tiem gribu nedaudz pakavēties.
