Profesors Māris Kļaviņš. Foto: LU.lv
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vides zinātnes nodaļas vadītāju, profesoru Māri Kļaviņu intervē Anita Brauna
Augusta beigās parādījās ziņa, ka Ziemeļu ledus okeānā ar ledu klātā platība nekad nav bijusi tik maza kā tagad. Jūlijā ziņoja, ka Grenlandes ledāji šajā mēnesī izkusuši tik strauji kā nekad. Ir pierasts dzirdēt par globālo sasilšanu, un tomēr - kāpēc tagad šie procesi notiek tik strauji kā nekad?
Ziemeļu puslodē pēdējās desmitgadēs temperatūra ir izteikti pieaugusi. Ledāji ir tie, kur temperatūras pieauguma tendences ir ar kumulatīvu, uzkrājošos raksturu.
Ko tas nozīmē - uzkrāt temperatūru?
Ledāju masai ir noteikta siltumietilpība. Izmainoties temperatūrai, piemēram, vasarā kūstot ledāju virsējam slānītim, pieaug arī pašas ledus masas temperatūra, pieņemsim, no mīnus 12 grādiem uz mīnus 9 grādiem. Rezultātā vasarās, īpaši, Grenlandē, kur ir šīs pozitīvās temperatūras anomālijas (temperatūra kļūst aizvien augstāka), notiek būtiska ledāju masu kušana, kas izraisa citu procesu virkni - jūrās un okeānos ieplūst liels daudzums saldūdens un līdz ar to izmaina ūdens sāļuma līdzsvaru. Tas savukārt var ietekmēt okeāna straumju cirkulāciju un arī siltumenerģijas pārnesi.
